Jāņa Daliņa stadions – vadošā vieglatlētikas bāze Baltijā
Viens no faktoriem, ar ko izceļas Jāņa Daliņa stadions, ir tā atrašanās vieta. Reti kur stadions ir nomaļus no pilsētas augstceltnēm, automašīnu radītiem sastrēgumiem un apmeklētājiem ļauj sajust brango priežu spēku un līkumotās Gaujas tuvumu. 2021. gada augustā tika pabeigta Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija, iegūstot mūsdienīgu vieglatlētikas bāzi. Par stadiona ikdienu, profesionālu sportistu un valmieriešu iespējām to izmantot saruna ar Jāņa Daliņa stadiona vadītāju MEGIJU STALBERGU.
Īsa, vispārīga stadiona izveides vēsture, sīkāk pievēršoties tā darbības pēdējiem 30 gadiem.
Šis stadions tika uzcelts 1938. gadā un nosaukts 1932. gada Losandželosas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja un vairākkārtēja pasaules rekordu labotāja Jāņa Daliņa vārdā. Stadions Valmierā bija nepieciešams, lai varētu sarīkot starptautiskas sacensības un tajā iekļūtu visi, kas vēlējās redzēt Latvijas tā laika slavenāko sportistu. Jānis Daliņš arī pats ir izvēlējies šī stadiona ekskluzīvo atrašanās vietu.
Sākotnēji stadionā bija smilšu skrejceļš. Mainoties vieglatlētikai kā sporta veidam, kā arī tendencēm pasaulē, lai uzlabotu sportisko sniegumu, ir mainījušās arī seguma virsmas. 1993. gadā stadionā pirmo reizi ieklāja sintētisko, gumijoto segumu. Savukārt 2021. gadā ieklāts pasaules vieglatlētikas sertificēts sintētiskais segums, kas ļauj mums aizvadīt starptautiska līmeņa sacensības.
Jāņa Daliņa stadiona mērķi, laikam ejot, ir palikuši nemainīgi – organizēt augsta līmeņa sacensības un nodrošināt sportistiem ideālu treniņu bāzi, lai viņi varētu sasniegt savus visaugstākos rezultātus, kvalificēties Eiropas un pasaules līmeņa sacensībām.
Pašlaik mums ir Eiropas līmeņa infrastruktūra, esam uzņēmuši divas UEFA Čempionu līgas spēles. Sacensību skaits vieglatlētikā un futbolā pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, piesaistot gan to dalībniekus, gan skatītājus.
Kam stadions ir pieejams ikdienā?
Stadions vienmēr ir bijis pieejams visiem, ievērojot iekšējās kārtības noteikumus. Te sastopas profesionāli sportisti ar amatieriem, iesācējiem un sporta entuziastiem. Arī pašlaik āra stadions bez maksas ir pieejams ikvienam sportotājam. Pie šīs izdevības gribu arī uzsvērt būtiskāko iekšējās kārtības noteikumu punktu – āra stadionā drīkst uzturēties tikai ar maiņas apaviem.
Kāpēc tā?
Vieglatlētu un visu citu sportotāju vidū cenšamies to iedibināt kā normu, lai segumu būtu vieglāk kopt un nodrošināt tā ilgtspējību. No apavu, ar kuriem sporto meža takās, parkos vai citviet, zolēm smiltis pienesas porainajā stadiona segumā, un tas veicina seguma nodilumu.
2023. gadā Jāņa Daliņa stadions tika iekļauts Valmieras Garšas pusmaratona distancē. Pirms ieskriešanas stadionā aptuveni 50 metru garumā tika izklāti paklāji, lai no dalībnieku apavu zolēm izbirtu smiltis un citi materiāli, kas var bojāt segumu.
Kuri pakalpojumi ir par maksu un kas pieejams par brīvu?
Brīvi pieejami ir āra sporta spēļu laukumi, 400 metru āra stadions individuālajiem treniņiem, 730 metru asfaltētais skrejceliņš apkārt stadionam, ko iecienījuši skrituļotāji un jaunās māmiņas. Ikdienā rūpējamies un uzturam šo vidi, lai ikvienam apmeklētājam būtu patīkama viesošanās pieredze.
Organizētie pasākumi, piemēram, kāda trenera vadīta nodarbība āra stadionā vai manēžā, gluži tāpat kā profesionālu sportistu treniņi viņu treneru uzraudzībā, ir jāpiesaka un jāsaskaņo ar Jāņa Daliņa stadiona vadību, un tas ir maksas pakalpojums.
Kā ir ar futbola laukumu – vai puiši var iet spārdīt bumbu?
Futbola laukums apmeklētājiem nav pieejams nevienā gadalaikā, jo uz tā ir dabīgā zāliena segums, lai mēs varētu uzņemt UEFA līmeņa spēles. Dabīgā seguma uzturēšana prasa lielas rūpes – pieskatām tā stāvokli ik gadu pēc ziemas, veicot īpašas analīzes, uzraugām augsnes vidi, lai tā nebūtu pārāk skāba vai sārmaina, vai neveidojas pelējums u.tml.
Arī šogad, nokūstot sniegam, atklājas negodprātīgo apmeklētāju radītie bojājumi – cilvēki ir staigājuši pa sasnigušo laukumu, un, nokūstot sniegam, ir redzama teju ikviena sniega nospiedumā atstātā pēda, kurā zāliens vairs neaug. Rūpēsimies, lai futbola laukuma zāliena segumu atjaunotu un futbola līdzjutējus klātienē varētu priecēt augsta līmeņa spēles.
Vai sportošanas iespējas Jāņa Daliņa stadionā ir visām iedzīvotāju vecuma grupām?
Jā! Stadiona rekonstrukcijas gaitā konsultējāmies ar invalīdu biedrības pārstāvjiem. Stadions ir pielāgots arī cilvēkiem ratiņkrēslos.
Vai sportot gribētāji paši atrod stadionu, vai sportisks dzīvesveids tiek arī kaut kā īpaši popularizēts un tādā veidā piesaistīti apmeklētāji?
2024. gada februārī pirmo reizi tika rīkots Valmieras Olimpiskā centra sporta festivāls, kura ietvaros bija iespēja bez maksas apmeklēt dažāda veida sportiskās aktivitātes ar mērķi iedvesmot novadniekus aktīvam dzīvesveidam. Tostarp astoņus treniņus arī tieši Jāņa Daliņa stadiona manēžā – četrus fiziskās sagatavotības treniņus, vingrošanu pieaugušajiem un vingrošanu senioriem, kā arī trīs dažādus treniņus mūsu «Spēka zonā». Šo bezmaksas treniņu mērķis bija cilvēkiem parādīt, ka viņi arī individuāli var nākt un kaut ko darīt manēžā un tā paši sevi uzturēt labā fiziskajā formā.
To esam arī izvirzījuši par vienu no saviem uzdevumiem – parādīt iedzīvotājiem, kā viņi var izmantot Jāņa Daliņa stadionu, ka šī nav bāze tikai vieglatlētiem. Meklējam risinājumus, piedāvājot un dažādojot pakalpojumus, aicinot cilvēkus izvēlēties šo sporta kompleksu. Ikviens cilvēks var nākt uz Jāņa Daliņa manēžu, ievērojot mūsu iekšējās kārtības noteikumus un cenrādi, izmantot jebkuru manēžā pieejamo inventāru.
Cik noslogots ir stadions?
Vieglatlētikā sezona ir ziemā un vasarā, kad aktīvi notiek sacensības un uzņemam nometniekus. Šajās sezonās esam sasnieguši 80% no maksimālās kapacitātes. Nesezonā – pavasarī un rudenī – noslodze ir mazāka.
Vai gadalaiki ietekmē to, cik apmeklētas ir sportošanai paredzētās telpas un laukumi?
Jā, protams! Latvijas laikapstākļos sportisti siltajā sezonā treniņus cenšas aizvadīt ārā. Tādējādi vasarā vieglatlētikas manēžu un mūsu «Spēka zonu» apmeklē mazāk. Ziemā telpas ir daudz noslogotākas, pieprasītākās stundas ir praktiski pilnas.
Cik sacensības pērn ir notikušas?
2023. gadā esam uzņēmuši 23 vieglatlētikas sacensības, sākot no vietēja mēroga, ko organizē Valmieras Sporta skola un Latvijas Vieglatlētikas savienība, līdz Valsts prezidenta balvai vieglatlētikā, kas ir lielākās vieglatlētikas sacensības Baltijas mērogā.
Un kā ir ar nometnēm – vai tie ir TV ekrānos redzēti profesionāļi, vai bērni un jaunieši?
Esam gandarīti, ka Jāņa Daliņa stadionā nometnes izvēlas aizvadīt Igaunijas un Lietuvas vieglatlētu izlases. Mums ir izveidojusies arī ļoti laba sadarbība ar Kauņas sporta skolu, kura izvēlas pie mums aizvadīt nometnes arī ar vieglatlētiku nesaistītos sporta veidos. Treniņnometnēs brauc vieglatlēti no Nīderlandes un Somijas.
Arī Latvijas Kamaniņu sporta federācija Jāņa Daliņa stadionu izvēlas kā izcilu treniņu bāzi, kur sagatavoties ziemas sezonai.
Savukārt Vidzemes reģiona tuvāko pilsētu sportisti uz treniņiem pie mums brauc 2 – 3 reizes nedēļā.
Ar ko sporta dzīves organizētāji var lepoties? Kādi ir Jāņa Daliņa stadiona īpašie nopelni, bez kuriem panākumi sportā nebūtu iespējami?
Valmierā ir ļoti pamatīgas vieglatlētikas saknes un izkoptas tradīcijas, kas ļāvušas veicināt sportisko izaugsmi pilsētā un novadā. Jānis Daliņš – viens no šo tradīciju aizsācējiem, jo bez viņa sasniegumiem nebūtu arī šī stadiona.
Te ir uzauguši izcili treneri un sportisti, daudzi vieglatlēti mainījuši sporta profilu un izcīnījuši medaļas citos sporta veidos. Arī no sacensību viedokļa mums ir tradīcijas un vēsture – Valmieras spēles, Valsts prezidenta balvas izcīņa, kas šogad notiks 30. reizi
Kādi ir stadiona darbības nākotnes plāni, un vai tajos ir iekļauts masu sports?
Mēs esam atvērti masu sportam, ievērojot ēkas un stadiona specifiku, tostarp jau minēto par iekšējās kārtības noteikumiem, maiņas apaviem āra stadionā. Valmieras Garšas pusmaratons ir labs piemērs, kā šīs prasības salāgot. Caur stadionu pērn veda arī skriešanas seriāla «Stirnu buks» Valmieras posma distance.
Nākotnes mērķi – organizēt bronzas vai sudraba līmeņa sacensības sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību, piesaistot sportistus ne tikai no Baltijas, bet arī citām Eiropas un pasaules valstīm.Kādiem noteikumiem atbilst stadiona darbība, kas to kontrolē un kā?
Jāņa Daliņa stadions ir SIA «Valmieras Olimpiskais centrs» struktūrvienība. Tā ir publiska vide, kuru regulē Jāņa Daliņa stadiona iekšējās kārtības noteikumi, lai apmeklētāji varētu justies droši un spētu kvalitatīvi izmantot esošo infrastruktūru. Noteikumu kontroles uzraudzību veic Jāņa Daliņa stadiona vadība.
Ar ko mūsu stadions ir īpašs, salīdzinot ar citiem sporta centriem Latvijā un varbūt arī vēl plašākā mērogā?
Pirmais, kas jāmin – stadiona atrašanās vieta. Gaujas krastā, priežu meža ielokā. Esam nost no pilsētas kņadas. Tas ir ļoti labs faktors, arī raugoties no sportistu skatu punkta.
Tāpat gribu uzsvērt stadiona multifunkcionalitāti – ir izveidoti visi nepieciešamie apstākļi, lai sporta treniņu procesu aizvadītu maksimāli kvalitatīvos apstākļos. Nodrošinām gan treniņu bāzi, gan izmitināšanu ar ēdināšanu.
Arī trīs gadus pēc rekonstrukcijas esam vadošā vieglatlētikas bāze Baltijā, par ko liecina Baltijas valstu federāciju pārstāvju vēlme savas lielākās sacensības aizvadīt pie mums, Jāņa Daliņa stadionā.
Tehniskie dati
Sēdvietas ārā: 1250
Sēdvietas iekšā 470
Stadiona aplis uz 1. celiņa ir 400 metru garš, katra nākamā celiņa aplis – par pāris metriem garāks
Kopējā jaunās būves platība ir gandrīz 12 400 m2
Stadiona platība 17 099 m2
Kopējā teritorija 35 000 m2
Sporta veidi
Vieglatlētika (42 disciplīnas, tostarp manēžā – 24)
Futbols Vasaras sezonā āra spēļu laukumos – arī basketbols, volejbols, mini futbols, florbols
Visi sporta veidi, kuros vēlas aizvadīt fiziskās sagatavotības treniņus
Publicitātes foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv