Lauku rītdienā – ar jauniem digitāliem palīgiem
Govju veselību, slaukšanu, piena daudzumu un kvalitāti moderno fermu datoros uzrauga pārraudzības programmas, graudaugu precīzo sēju sējmašīnās vada info no satelīta. Tikai daži piemēri, kā laukos talkā nākušas jaunās tehnoloģijas. Lai tiktu laikam līdzi, vairāk nekā 30 gadus 26 birojos Latvijā lauksaimniekus izglīto un konsultē LLKC speciālisti. Kā tas izdodas un kas aktuāls atbalsta programmās, par to sarunā ar LLKC Valmieras un Valkas biroju vadītāju DAIGU SILIŅU.
Cik liels ir jūsu klientu loks, un vai, notiekot paaudžu maiņai lauku saimniecībās, mainījusies interese par digitālo rīku pielietojumu ikdienā?
Valmieras biroja komandu veido profesionāli, labi apmācīti speciālisti. Apjomīgāko pakalpojumu daļu klientiem sniedz grāmatvedības speciālisti. Vērtējot gan viņu ieguldīto darba laiku, gan saņemto apmaksu, jāsecina, ka grāmatvedības pakalpojumam ir noteicošā loma komercpakalpojumu segmentā. Pavisam pieci speciālisti veic grāmatvedības uzskaiti 146 klientiem, viņu skaita pieaugums gadu no gada liecina par pakalpojuma kvalitāti, profesionalitāti un uzticamību. Valmieras biroja pieredzējusī grāmatvede Valentīna Seile LLKC kopējā grāmatvedības konsultantu vērtējumā pērn tika nominēta kā gada labākā šīs jomas speciāliste. Pie ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības virzības mūsu birojā strādā trīs speciālistes – Baiba Grūbe, Inga Ozoliņa un Ineta Andersone. Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla pasākumus organizē un vada uzņēmējdarbības konsultante Inga Ozoliņa. Aktuālākais šobrīd ir LLKC izsludinātais konkurss «Laukiem būt». Konkursa mērķis ir atbalstīt jauniešus un jaunos uzņēmējus savas uzņēmējdarbības idejas vai sabiedriskas aktivitātes īstenošanā un attīstībā. Ir jāiegulda daudz darba, lai atrastu topošos uzņēmējus, iedrošinātu viņus, palīdzētu noformulēt un strukturizēt viņu nākotnes plānus.
Šajā gadā ir paredzami jauni izaicinājumi, veicot Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla vadlīnijās nospraustos uzdevumus. Informatīvo semināru organizēšanu papildināsim ar jaunu aktivitāti – «Saimnieku brokastis». Aicināsim uz kopīgu sadarbību uzņēmējus aktuālu jautājumu izvērtēšanā, priekšlikumu sagatavošanā. Uzņēmējdarbības speciāliste Inga Ozoliņa sadarbībā ar ekonomisti Baibu Grūbi šogad turpina darbu pie projektu «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības» uzraudzības. Vairākās projektu kārtās atbalstīto uzņēmumu skaits pārsniedz 40. Tagad ieguldītās investīcijas jau devušas pirmos augļus.
Valmieras birojs jau trešo gadu veic atbildīgus uzdevumus LLKC vadītajā Latvijas pārtikas ražotāju atbalsta programmā «Novada Garša». Biroja speciāliste Ineta Andersone ir Vidzemes reģiona koordinatore mazo pārtikas ražotāju iesaistei šobrīd Latvijā apjomīgākajā informatīvajā katalogā un E-tirgus darbībā. Viņa sniedz atbalstu ražotājiem, kuri vēlas ērti, droši un vienkārši pārdot vai pirkt kvalitatīvu, zināmas izcelsmes vietējo pārtiku. Nozīmīgs ir arī izglītojošais un pieredzes pārneses darbs. Vidzemes pārtikas ražotāju grupa tika iesaistīta Latvijas-Igaunijas INTERREG projektā «Vietējā Garša». Divu gadu laikā uzņēmēji dalījās savā pieredzē, darbojās kopīgās darbnīcās, apguva produktu reklāmai nepieciešamās prasmes.
Pērn ar turpinājumu šogad norisinājās plašs lauku saimnieku izglītošanas darbs. Visā Latvijā LLKC realizē Lauku attīstības plāna atbalstīto projektu «Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi». Apmācības 160 stundu apjomā ir pabeiguši un diplomus saņēmuši 40 jaunie bioloģiskās lauksaimniecības saimnieki. Profesionālās zināšanas ir papildinājuši piena un gaļas lopkopības saimniecību vadītāji un augļkopības saimniecību īpašnieki. Divas programmas ir bijušas veltītas piensaimniecību kooperācijai. Vērtīgas praktiskās zināšanas ir gūtas Igaunijas un Lietuvas saimniecībās. Lauksaimniekiem ir svarīgi zināt, kāda mūsu piedāvāto mācību tēma viņiem jāapgūst, lai tā atbilstu Agrovides pasākumiem (pieteikto maksājumu atbalstiem) nepieciešamo kvalifikācijas stundu ieguvei. Šīs mācības ir jāapgūst līdz 2027. gadam. Valmieras birojs sniegs atbalstu visu mācību tēmu apguvē, bet iniciatīvu un prasības mēs sagaidām no saimniekiem un uzņēmumu speciālistiem.
Lauku saimniecībās norit paaudžu maiņa. Ir veiksmes stāsti, ir arī gadījumi, kad paaudžu starpā neveidojas konsenss. Jaunā paaudze ir ieguvusi mūsdienu izglītību – tā ir mainījusi attieksmi pret tradicionālo ražošanu un veicinājusi interesi par modernizācijas procesiem, IT un digitalizācijas rīku pielietojumu savā ikdienā. LLKC iegulda lielu intelektuālu darbu jaunu digitālu rīku (programmatūru, platformu) izveidē. Apjomīgākie un valstī nozīmīgākie šajā jomā radītie produkti ir «Mans Lauks» un «Novada Garša».
Vai var teikt, ka LLKC devums lauku attīstībā ir veicinājis inovāciju ieviešanu un uzlabojis arī kopējo dzīves telpu laukos?
Viennozīmīgi – jā! Sadarbībā ar Valmieras KB speciālistiem mūsu klienti ir realizējuši apjomīgus investīciju projektus. Jāpiemin zemnieku saimniecības, šobrīd modernākās un produktīvākās piensaimniecības Latvijā – z/s «Ceriņi», z/s «Mazdzērvītes», z/s «Tīrumkalni», z/s «Tiltgaļi», z/s «Kalntontes», z/s «Mareņi» un daudzas citas. LLKC ir stratēģisks partneris LEADER finansējuma menedžeriem – vietējām rīcības grupām (VRG). Valmieras KB darbs dod abpusēju pienesumu lauku teritorijas attīstībai, sadarbojoties ar VRG «No Salacas līdz Rūjai». Pieminētajā laika periodā vairāk nekā 3,9 milj. eiro ir piešķirti uzņēmējdarbības, nevalstisko organizāciju un pašvaldību projektu atbalstam.
Vai varbūt top arī kāds jauns LLKC lielprojekts?
Šogad sāksies jauns LLKC pakalpojumu projekts uzņēmējiem. Lai veicinātu lauku saimniecību attīstību un uzņēmumu konkurētspēju, ir izveidota daudzgadu konsultāciju programma (inkubācija) jeb Augsmes programma, kas pavērs plašākas iespējas mūsu klientiem attīstīties. Ar šī projekta palīdzību jauni un esošie uzņēmumi laukos veiksmīgi īstenos savus biznesa mērķus, piesaistot nepieciešamo finansējumu no finanšu institūcijas ALTUM un komercbankām. Šobrīd līdzīgu atbalstu piedāvā LIAA biznesa inkubators, taču tas nav bijis pieejams lauksaimniecības nozarē. Saskatām, ka arī lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ir jādod iespēja izvērtēt sava uzņēmuma priekšrocības un problēmas, piesaistot speciālistu komandu. Viņu uzdevums būs vienoties par saimniecības attīstības mērķiem, virzīt biznesa attīstību, palīdzot kļūt konkurētspējīgiem un efektīviem, un rast ceļu dažādām investīciju programmām. Ir sākusies uzņēmumu pieteikšanās, un Valmieras biroja speciālistu komanda arī gatavojas darbam šajā programmā. Lopkopības konsultante Rita Gluha, augkopības speciāliste Ilona Krūmiņa un ekonomiste Baiba Grūbe veiks inkubācijas programmā pieteikušos dažādu jomu saimniecību sākotnējo novērtējumu un datu izpēti. Koordinatore Inga Ozoliņa vadīs komunikāciju ar klientu un pakalpojumu saskaņošanu.
Valmieras KB, aicinot uz sadarbību novada pašvaldību, šogad plāno uzsākt darbu jaunā projektā «Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai» (Intervence LA 20). LLKC digitālajām platformām «Mans Lauks» un «Novada Garša» paplašinās to funkcijas, tādējādi atvieglos skolu un citu pašvaldības iestāžu nepieciešamību nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu jomu. Valmieras novads būs kā pilotprojekts un labās prakses piemērs vietējo ražotāju atbalstam un pārtikas izsekojamības nodrošināšanai skolām un PII. Iepirkumos un līgumu izpildēs ar minēto digitālo rīku palīdzību būs iespējams komplektēt produktu lotes, apzināt saimniecības, kuras tās ražo. Svarīgākais – tiks nodrošināta produktu izcelsmes izsekojamība.
Vai viens no pēdējiem IT rīkiem saimniecību ražošanas procesu optimizēšanā un produktivitātes uzlabošanā – Latvijā radītā un bez maksas lietošanā pieejamā lauku saimniecību pārvaldības sistēma «Mans Lauks» – jau ir bieži izmantota?
LLKC daudzu nozaru speciālisti, iesaistoties pasākuma «Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai» projektos «Lauku saimniecību pārvaldības elektroniskās sistēmas izveide» (Nr. 18-00-A01612-000018) un «Efektīvs vides un dzīvnieku labturības saimniecību monitorings» (Nr. 18-00-A01612-000018), saņemot ELFLA līdzfinansējumu, ir radījuši digitālu rīku «Mans Lauks» – ikdienas palīgu lauksaimniekiem. Straujajā un mainīgajā laikmetā dati ir viens no lauku saimniecību vērtīgākajiem resursiem, ko izmantot attīstību veicinošu lēmumu pieņemšanai. Saimniecību vadītāju un speciālistu lielākais izaicinājums ir rast atbildes uz jautājumiem – vai izvēlētas pareizās tehnoloģijas, vai izlietotie minerālmēsli ir nesuši atdevi ievāktajā ražā, vai izvēlētās kultūraugu šķirnes ir bijušas ražīgas un piemērotas augsnes stāvoklim? Dienu no dienas pieaug arī pārskatu sagatavošanas pienākumi un kontrolējošo institūciju uzraudzība. Tieši šie bija priekšnoteikumi, lai LLKC sadarbībā ar vairākām lauksaimnieku organizācijām, zemnieku saimniecībām un nozaru ekspertiem izstrādātu digitālo rīku «Mans Lauks», un kopš 2023. gada tas ir brīvi pieejams.
«Mans Lauks» nodrošina mūsdienīgu, ilgtspējīgu un ērtu saimniecības pārvaldību. Tas paredzēts gan augkopības, gan lopkopības saimniecībām. Izmantojot «Mans Lauks», lietotājs var uzkrāt savas saimniecības datus vienuviet – lai nebūtu jāmeklē vieni dati vienā datubāzē, otri – citā, bet trešie blociņā. Saimnieks datiem var ērti piekļūt no jebkuras ierīces, kurai ir interneta pieslēgums. Rīkā iespējams uzkrāt gan augkopības, gan lopkopības un noliktavas datus. Saimnieki var veidot lauku vēsturi, augu maiņas plānus, mēslošanas plānus, lopbarības vajadzības aprēķinus, pārskatus par saimniekošanas efektivitāti, krājumu atlikumiem u.c. Īstermiņa darbu plānošanai sevišķi noderīga funkcija ir lauku darbu plānošana un deleģēšana darbiniekiem. Piešķirot lietošanas pieeju arī savam darbiniekam, viņš, paveicis darbu, var izdarīt piezīmes par paveikto. «Mans Lauks» ietvaros saimnieks var sadarboties arī ar savu konsultantu – tādējādi tiek panākts vislabākais rezultāts: zināšanas + dati = labāki lēmumi saimniekošanas efektivitātei. Plašāk par sistēmu: manslauks.lv
DAIGA SILIŅA: «Mēs negaidām rindā, lai darbotos jaunos izaicinājumos, bet paši esam klāt pie jaunu ideju radīšanas. Ir jāsajūt dinamika un laikus jāparedz uzņēmēju vajadzības.» Foto no personīgā arhīva
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv