Neatkārtojamais top cilvēku rokām

Jau vairāk nekā 70 Valmieras novada ražotājiem piešķirtas preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības.

Viņu vidū arī «Camphill nodibinājums «Rožkalni»». Ciemats, kurā dzīvo un strādā desmit cieminieki, kā viņus sauc savējie. Te savai dzīvei labāko raduši cilvēki, kam iekļauties tradicionālā darba tirgū būtu grūti, visdrīzāk neiespējami, bet lauku vidē viņi ir saņēmuši vajadzīgo atbalstu un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.

Camphill ciemats pa ceļam uz Rencēniem tika izveidots pirms vairāk nekā 25 gadiem. Tā jau ir vieta, ar kuru Valmieras novadā var lepoties, jo šis ir vienīgais Camphill ciemats Latvijā. Vēl lielāks lepnums ir par to, ka «Rožkalnos» ir darbs, dzīvesvieta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem un arī stipra, iekļaujoša un sociāli atbildīga kopiena.

No govs pupa līdz svētku galdam

Valmieras REKO tirgū vai sazinoties ar ražotājiem personīgi, mēs varam iegādāties ļoti dažādus, garšīgus un veselīgus piena produktus, kas ražoti «Rožkalnos».

«Vājpiena biezpiens, saldais krējums, sviests, dažādi smērsieriņu veidi, cietais galda siers, jogurts,» sarunā ar «Liesmu» stāsta ciemata vadītāja Anitra Šatrovska, uzsverot, ka preču zīme «Radīts Valmieras novadā» ir piešķirta tieši par piena produktu daudzveidību.

«Mūsu kopējās produkcijas klāsts ir plašāks, jo turam vistas un realizējam arī olas, mēs pircējiem piedāvājam arī pašu audzētās un vāktās tējas, garšaugus. Joprojām, lai arī marts, pie mums var iegādāties bietes, kartupeļus, kas izauguši mūsu tīrumos, un tā ir bioloģiski audzēta produkcija,» stāstīja Anitra, paužot lepnumu par to, ka «Rožkalnos» audzēto labprāt izvēlas pircēji, bet ne mazāk svarīgi, ka darba augļus bauda viņi paši. Arī piena produkti ik dienu ir saimes pusdienu galdā. «Mēs kopā darām, cits citu atbalstot, lai būtu rezultāts. Ja vēl runājam par piena produkciju, tad visi kopā – no fermas līdz galdam – redzam savu uzdevumu. Cieminieki par govīm rūpējas, baro, slauc, viņi ir fermeri ar saviem palīgiem, bet piena virtuvē pie produktiem gan saimnieko tikai divi no mums – Andrejs, kurš izmācījās un izprata arī visas higiēnas prasības, kas jāievēro piena pārstrādē, un Aisma, kura ir piena pārstrādes darbnīcas vadītāja. Andrejs viņai palīdz. Martā mēs ar pilnu jaudu atgriezīsimies arī REKO tirdziņā, jo līdz šim govīm dzima teliņi un pienu vajadzēja viņu zīdīšanai. Arī ganāmpulku plānojam atjaunot,» stāstīja Anitra, sakot, ka piena produkcija top no astoņu gotiņu izslaukuma, bet cieminiekiem vēl jārūpējas par telēm, vistām un jādara visi sezonālie darbi.

Ciemats attīstās, jo vajadzīgs

«Mums bieži vaicā: ja šiem cilvēkiem ir labi lauku vidē, tad kāpēc jūs esat vienīgie Latvijā? Nezinu, bet droši vien arī tāpēc, ka šādi attīstīt pakalpojumus un atbalstu cilvēkiem nemaz nav viegli, taču ieguvumu gan ir daudz,» stāsta Anitra un min, ka cilvēki, kas ciemata dzīvē ienākuši nedroši, trūkstot savas varēšanas apziņai, tagad apguvuši dažādus darbus un paveic daudz.

«Katram ir savi pienākumi. Viens rūpējas par vistām, cits strādā fermā, kāds aiziet uz piena māju un atnes mūsu pusdienām vajadzīgo, un šis darbiņš cilvēkam ir viņa sasniegums. Mēs esam dažādi, taču šeit nešausmināmies par to, kas mūsu jauniešiem atņemts, bet pieņemam viņus, ieraugām, ko viņi var, un liekam šo varēšanu lietā. Tas ir motivējoši,» pieredzē dalījās Anitra, esot pārliecināta, ka mākslīgi likti iespēju griesti nevienam cilvēkam nepalīdz. Ir jāpieņem izaicinājums, un ir jau arī vēlme ieraudzīt, ko iespējams sasniegt pēc trim, desmit vai divdesmit gadiem.

Camphill ciematā dzīvojošie palīdz arī citiem mācīties. Ne tikai par attieksmes maiņu ir runa, bet burtiskā nozīmē, jo «Rožkalnos» jau gadiem darbojas arī papīra darbnīca un šeit izgatavo burtnīcas Valdorfa skolām Latvijā un Igaunijā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas un daļu Igaunijas Valdorfa sistēmas skolām turpinās. Tieši šobrīd mēs izpildām pasūtījumus no Tartu skolām, kas jau gatavojas jaunajam mācību gadam,» tā Anitra, apstiprinot, ka Camphill ļaudis sevi apliecina lauksaimniecībā un izaudzētā pārstrādē, kā arī šajā specifiskajā papīra izstrādē, ko izmanto konkrēti izglītības piedāvātāji.

Kādi jaunumi ciematā šajā gadā?

Anitra stāsta, ka jaunieši vēl tagad neaizmirst to vienu dienu pērnajā vasarā, kad ciematā viesojušies vairāk nekā 80 cilvēku, mazi un lieli, lai baudītu cieminieku pagatavoto ēdienu «Mājas kafejnīcu dienās».

«Mums visiem patika, un plānojam šovasar piedzīvojumu atkārtot. Cieminieki paši gatavoja, paši pasniedza ciemiņiem ēdienu, un kopā izrādījām mūsu ciematu. Viesi novērtēja mūsu veikumu, un tas cieminiekiem ir ļoti nozīmīgi. Kas turpmāk vēl? Daudz ideju, daudz plānu! Gribam augt, attīstīties un plesties plašumā! Papildināt mūsu piedāvājumu, darbnīcu dažādību, pārdodamo produktu klāstu, sakārtot vidi, atjaunot vecās un uzcelt jaunas būves. Arī paši gribam mācīties, celties garīgi un fiziski,» tā Anitra Šatrovska.

Rada sociāli mazāk aizsargātie

«Čaklās bites bode» ir vieta, kur Valmierā realizē tos darinājumus, kurus radījušas sociāli mazāk aizsargātas grupas. Veikaliņā pārdošanā ir adījumi, suvenīri, dažādas praktiskas un suvenīru lietas, ko darinājuši seniori, jaunās māmiņas, bez darba palikušie, invalīdi.

Arī daudzfunkcionālā sociālā atbalsta centra «Atspulgs» klientu darinājumi nopērkami «Čaklās bites bodē». Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem labprāt strādā ar koku, mālu, ģipsi, arī zīmē, šuj un vēlas, lai viņu darinātais ir kādam interesants.

«Tā arī notiek. Tie paši vēja zvani no koka un ģipša, kas izstrādāti Valmieras novada formā, ir ļoti interesanta, savā ziņā neatkārtojama lieta. Tāpat mūsu veikalā, īpaši svētku laikā, nāk un izvēlas dāvanas. Adītie dūraiņi, zeķes, sākoties gada vēsajam laikam, ir ļoti pieprasītas,» pastāstīja nodibinājuma «Fonds «Iespēju tilts»» pārstāve Sanda Kalniņa, paužot apņēmību veikaliņu, kas atvērts un vairākus gadus darbojas Garā ielā, paplašināt.

«Mēs esam sociālais uzņēmums un tāpēc vēlamies pārdot cilvēku roku darbu. Mēs nevaram izveidot kādas produktu grupas vai līnijas, bet esam gatavi realizēt lietas, ko rada mūsu cilvēki. Protams, veikalos un interneta veikalos tagad var nopirkt visu, ko sirds kāro, bet šeit var nopirkt kvalitatīvu lietu, ko meistarojis cilvēks ar invaliditāti. Viņi darbojas sociālā atbalsta centros, arī Vaidavā, kur ir dažādas radošās darbnīcas, cilvēki rada neatkārtojamas, interesantas lietas. Mums tikai vēl jāizdomā, kā šiem ražojumiem pievērst vajadzīgo uzmanību, kā uzrunāt pircēju, jo lielākā daļa no veikala sortimenta ir radīta Valmieras novadā, to ir radījuši novada cilvēki,» tā Sanda Kalniņa.

Arī daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā «Solis» Valmierā pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem darbojas specializētajās darbnīcās un izgatavo puķu podus, grīdas celiņus, dažādas piespraudes, izmantojot otrreiz lietojamas lietas, tiek pāršūts apģērbs, radīti tērpi. Tur savu iespēju labākai dzīvei atraduši 40 cilvēki, kam pierastā darba tirgū nebūtu vietas.

«Bet sociālā uzņēmumā viņi var strādāt. Mēs īsā laikā nevaram saražot liela apjoma pasūtījumu, bet pakāpeniski varam realizēt dažādas pasūtītāju ieceres. Jau tagad pietiek vien atnākt līdz centram un novērtēt līdz šim saražoto. Katra lieta ir dabūjama par ziedojumu. Ziedojuma minimālā summa ir norādīta pie mūsu klientu radītajiem izstrādājumiem,» tā atbalsta centra «Solis» vadītāja Ina Miķelsone, piekrītot, ka, ja ne šodien, tad ar laiku no soļotāju vidus izaugs kāds ļoti prasmīgs meistars, kurš kļūs par darba ņēmēju un pelnītāju, bet līdz tam ir jānoiet ceļš, jāveicina sapratne par šo cilvēku vajadzībām, iespējām un jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas ir atbalstoša arī darba ņēmējam ar invaliditāti, vēl jo specifiskāk, ja darītājam ir garīgās attīstības traucējumi.

PIENA PĀRSTRĀDES DARBNĪCĀ strādā Andrejs – viens no Camphill cieminiekiem, kurš rūpīgi paveic katru uzticēto pienākumu, lai pašu galdam un pircējiem tiek kvalitatīvākais biezpiens, jogurts, siers. Foto no centru un Camphill arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007