Dziedāt vēl pirms lasītprasmes

Šodien zēnu kori darbojas daudzās Latvijas skolās, mūzikas skolās, kultūras centros un draudzēs. Tie ir gan vietējie amatieru kori, gan augsta līmeņa profesionāli kolektīvi. Viens no slavenākajiem zēnu koriem Latvijā un ārpus tās ir Rīgas Doma zēnu koris, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, kuros dzied bērni, kas apgūst ne tikai koru dziedāšanu, bet arī solfedžo un mūzikas teoriju.

Zēnu kori dzied arī daudzās citās Latvijas pilsētās un novados. Valmieras novadā ir četri zēnu kori: Valmieras 5. vidusskolas zēnu koris, ko vada diriģente Ina Plauka, Valmieras Pārgaujas sākumskolas zēnu koris Andas Tomsones vadībā, Valmieras sākumskolas zēnu koris Larisas Stivriņas vadībā, kā arī Rūjienas vidusskolas 1. – 6. klases zēnu koris, kuru vada Digna Gailīte.

Gatavojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, mūsu zēnu kori ir godam sevi parādījuši konkursos un skatēs un saņēmuši ceļazīmi uz lielo notikumu, kas tuvojas straujiem soļiem.

Brīdi pirms svētkiem saruna ar diriģenti DIGNU GAILĪTI par zēnu koru īpašo specifiku un kordziedāšanas tradīcijas nepārtrauktību, kam nepieciešams darbs gadu desmitu garumā, lai vīru balsu Dziesmu svētku lielajā kopkorī nekad nepietrūktu.

***

Cik liela ir tava diriģentes pieredze?

Rūjienas vidusskolā sāku strādāt 1993./1994. mācību gadā un tūlīt arī vadīju gan zēnu, gan meiteņu kori. Skolā ir bijis arī jauktais koris, bet pēdējos gadus, kad ir tikai viens klašu komplekts, to izveidot nav tik vienkārši. Esmu diriģējusi arī pieaugušo korus. Kad sāku strādāt, Ēvaldam Siliņam bija koris «Straume», un es tajā biju kormeistare. Esmu vadījusi arī Rūjienas kultūras nama jaukto kori «Ziemeļzeme».

Kāda ir zēnu koru specifika, kas tos atšķir no citiem koriem?

Pirmām kārtām tas ir ierobežotais laiks. Pienāk laiks, kad zēniem notiek balss lūzums, vienam ātrāk, citam vēlāk. Ir, kad grūtāk dziedāt, un ir, kad nevar padziedāt vispār. Ir tādi, kuri pauzi neņem un pāriet uz jaukto kori, bet ir tādi, kuri tik ātri dziedāt nevar, un balsi pārpūlēt arī nedrīkst. Augšējās balsis – soprāns un alts – dzied zēni pirms balss lūzuma. Apakšējās balsis – tenors un bass – dažos zēnu koros dzied vecāki puiši. Mūsu zēnu korī dzied bērni no pirmās klasītes līdz sestajai.

Ar zēnu kori ir vēl tā atšķirība, ka puikas lielākoties ir kustīgāki, jestrāki, viņiem ir mazāka uzmanības noturība. Tas ir pilnīgi citādāk, nekā strādāt ar meitenēm. Ja runājam par meiteņu kori, tad to salikumi ir dažādi. Piemēram, lai sagatavotu Dziesmu svētku repertuāru, meitenes sāk dziedāt korī trīsbalsīgi jau no 4. klases. Saprotams, ka ir atšķirības vecumposmos, un, piemēram, lielākām meitenēm balss skan pavisam citādāk nekā mazajām. Arī puisīšiem, kuri skolas gaitas uzsākuši 1. klasē, jau jāmācās klausīties un dziedāt divbalsīgi. Dažiem pat vēl ar lasīšanu īsti neveicas. Tas nepavisam nav viegli.

Cik senas ir zēnu koru tradīcijas?

Pirmās zēnu dziedāšanas tradīcijas Latvijā, visticamāk, saistītas ar baznīcām un klosteriem, kur zēni apguva dziedāšanu liturģiskiem mērķiem. Piemēram, Rīgas Doms kā garīgās mūzikas centrs bija vieta, kur šādas tradīcijas varēja attīstīties jau ļoti agri. 18.–19. gadsimtā ar vācu draudžu un skolotāju ietekmi veidojās zēnu kori pilsētās un skolās. Zēnu kori bija izplatīti pilsētu draudžu skolās, kur mūzikas izglītība bija daļa no kristīgās audzināšanas. Nacionālās koru kustības uzplaukumā pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1873. gadā zēnu kori kā atsevišķa grupa gan vēl nefigurēja, bet skolās arvien vairāk tika organizēti atsevišķi zēnu dziedāšanas kolektīvi, īpaši pie skolotāju semināriem.

Padomju laikā notika mērķtiecīga koru un tajā skaitā arī zēnu koru attīstība. 1950. gadā ir dibināts Rīgas Doma zēnu koris – tas tiek uzskatīts par profesionālās zēnu koru kustības sākumpunktu mūsdienu izpratnē Latvijā. Šajā laikā tika organizēti zēnu kori daudzās skolās visā Latvijā. Zēnu kori piedalījās arī Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, kas sākās 1960. gadā. Pēc neatkarības atgūšanas notika tradīciju atdzimšana un paplašināšana, un zēnu kori kļuva par nozīmīgu nacionālās kultūras mantojuma daļu.

Vai šodien viegli nokomplektēt zēnu kori?

Visu var, bet ne vienmēr rezultāts sanāk tāds, kādu gribētos. Kad bērnam kļūst grūti, vieglākais ir no kora atteikties. Tādā brīdi ļoti vajadzīgs ģimenes atbalsts.

Zēnu koriem ir pašiem savs repertuārs?

Ir! Mums visu laiku ir, ko darīt. Ir zēnu koru salidojumi, kas ik pēc pieciem gadiem notiek Cēsīs. Tā ir jau tradīcija, un tam mēs gatavojam atsevišķu repertuāru. Tur dzied tikai un vienīgi puikas, bet Skolēnu dziesmu svētkos, kur zēnu koru skaits uz visu dziedātāju fona ir neliels, zēni dziedās tās pašas dziesmas, ko meiteņu jauktie kori. Kādreiz un ne tik ļoti sen Skolēnu dziesmu svētkos zēnu kori dziedāja arī atsevišķi savu repertuāru.

Citās valstīs zēnu koru tradīcijas ir dzīvas?

Ir, bet es gribētu teikt, ka atsevišķi zēnu kori ir vai nu ļoti augsta, prestiža līmeņa, vai, piemēram, skolās, kur augsta kvalitāte nav mērķis. Mums, lūk, ir tie Dziesmu svētki gan skolēniem, gan pieaugušajiem, un tas liek noturēt mākslinieciskās kvalitātes latiņu diezgan augstu, tāpēc visā valstī koru kultūra ir augstā kvalitātē.

Ko liecina tava pieredze – vai un cik daudz zēnu turpina dziedāt vēlāk citos koros?

Protams, turpina! Aizejot mācīties tālāk uz citām skolām, studējot Rīgā vai jebkur citur, jaunieši turpina dziedāt. Piemēram, Ainārs Eidons ir dziedājis un vēl tagad, kaut ar maziem pārtraukumiem, dzied. Mēs, skolotāji, vienmēr cenšamies bērnus virzīt pa mūzikas ceļu. Esmu laimīga un gandarīta, kad pēc gadiem satieku un redzu, ka mūsu audzēkņi dzied kādā korī. Liela daļa no pieaugušajiem koristiem ir savulaik dziedājuši skolas korī. Kordziedāšanai ir sava specifika. Tas nav tik vienkārši. Ja esi dziedājis no mazotnes, tad korī dziedāšana nekad nebūs sveša. Piemēram, Kārlis Pētersons ir dziedājis manos koros un tagad, dzīvodams ārzemēs, dzied latviešu korī. Un tādu piemēru ir daudz. Tas ir ļoti svarīgi un jo īpaši gandarījums par tiem, kas reiz dziedājuši zēnu korī.

Cik būtiski ir audzināt tieši nākamos vīrus dziedātājus?

Ir būtiski dziedāt no pašas pirmās klasītes un nepadoties grūtībām. Bērniem var nebūt tās atbildības sajūtas un izpratnes par to, cik svarīgi ir dziedāt un iesākto nepamest, bet vismaz ja kāda daļa no viņiem ies un turpinās arī vēlāk dziedāt, tas ir visu pūļu vērts. Bet arī tiem, kuri dziedājuši tikai neilgu periodu, laiks nav nomests zemē, jo bērns, kas dziedājis koros, mācēs klausīties. Dziedāšana attīsta dzirdes, ritma izjūtu, palīdz bērniem apzināties latviešu kultūras vērtības. Koris – tā ir arī disciplīna un kopības sajūta.

Kas būtu nepieciešams, lai neapstātos un turpinātos koru, īpaši zēnu koru, dziedāšanas tradīcija?

Ir nepieciešami koru diriģenti, un, piedodiet, tieši «vecā kaluma». Vajadzīgi diriģenti, kas savu darbu dara ar vislielāko atdevi. Tas ir milzīgs darbs, tāpēc nav daudz gribētāju strādāt tieši ar skolēnu koriem.

Vēl vajadzētu pārdomātu obligāto repertuāru, lai zēniem būtu interesanti dziedāt. Gribasspēku pašiem zēniem un vecāku atbalstu, palīdzēt bērnam saprast, ka tas, ko viņš dara, ir vērtīgi, pateikt – tu to vari! Novērtēt.

Vai puikas saņem arī gandarījumu par savu dziedāšanu?

Lielākais jau, protams, ir Dziesmu svētki un iespēja tajos piedalīties Tie paliks bērniem atmiņā uz visu mūžu. Zēniem un arī meitenēm ļoti patīk kora nometnes Valmierā, ko Larisa rīko sākumskolā. Bērni guļ tur pa nakti, un mēs arī strādājam, jo nometnes parasti organizē pirms kādiem lielākiem svētkiem. Ja ir kopā darbs ar izklaidi, tas viņiem patīk. Ir koncerti, kuros bērni piedalās. Ir bērni, kuriem ļoti patīk uzstāties un sevi parādīt. Mums Rūjienā ir dažnedažādi tematiskie pasākumi, kuros bērni sevi var parādīt. Šajā mācību gadā, tāpat kā pagājušajā gadā, mēs Rūjienā uzņēmām zēnu korus no Valmieras un Cēsīm. Pa dienu strādājām, apguvām Dziesmu svētku repertuāru, apmeklējām Rūjienas saldējuma ražotni un bijām pie L. Siliņas uz Izstāžu zāli. Vakarā dziedājām pilsētas eglītes atklāšanā.

Tātad esat Dziesmu svētkiem gatavi?

Esam! Visi mūsu kora 25 puisīši un 40 meitenes. Būs liels piedzīvojums.

Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rūjienas vidusskolas 1. – 6. klases zēnu koris un diriģente Digna Gailīte repertuāra apguves konkursā 3. aprīlī. Uģa Brālēna foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001