Drošība ir pamatu pamats

Runājam laikā, kad pulkveža darba diena ir blīva un jau mēnesi pakārtota visaptverošo valsts aizsardzības mācību «Namejs 2025» norisei. Baltijas aizsardzības līnija nav jēdziens, bet darbības vārds, un ar civilo aizsardzību ir tāpat. Sadarbība arī nav definīcija, bet zināšanas, rīcība, rīcības plāni un katra iesaiste.

«Esi savas zemes sargs – stājies Zemessardzē!» lasu Nacionālo bruņoto spēku informatīvajos izdevumos, kur definēta Zemessardzes loma un nozīme Latvijas aizstāvībai. Vai šim aicinājumam jauni, arī cilvēki brieduma gados šogad atsaucas?

Gada beigās varēsim pateikt, cik pieteikušies Zemessardzē, bet pašlaik skatāmies uz mācību apmeklējumu, un tas ir ļoti augsts. Vidzemes brigāde organizēja mācības septembrī, un apmeklējums bija izcils.

Kas šādās mācībās zemessargam jāapgūst?

Mēs esam šo visaptverošo valsts aizsardzības mācību daļa, būtiska daļa. 2. Vidzemes brigāde trenējās tieši konvenciālajai kara darbībai, un fokuss bija uz Baltijas aizsardzības līniju, proti, kā valsti efektīvi aizsargāt no pirmā centimetra.

Vai izskatījās, ka izdotos?

Izdevās! Mācībās pretinieks tika imitēts kā ļoti spēcīgs, bet mēs ieguvām labas un praktiskas atziņas, kuras izanalizēt. Mēs vēl uzlabosim apmācību, imitētos kaujas plānus. Mums ir ļoti svarīga efektivitāte apmācībā, plānos, nodrošinājumā.

Ko zemessargs, kurš teorētiski var būt patriotisks, vesels, aktīvs cilvēks, tātad daudzi no mums, ko viņš šobrīd dara uz šīs līnijas –aizstāvas, dziļāk ierokas, izlūko?

Ļoti daudz. Mūsu rīcībā ir visi smagie ieroči – artilērija, mīnmetēji, tiešā šāviena attāluma ieroči, ložmetēji, prettanku ieroči, mēs mācāmies dronu taktiku, mācāmies dronu vadību un pārņemam Ukrainas taktiku, lai mācētu cīnīties kaujas laukā, kā to dara ukraiņi. Mēs papildus apgūstam daudzas lietas, papildus tam, ko zemessargi jau mācījās, zināja, jo uz šīs aizsardzības līnijas ir vajadzīgs zinošs aizstāvis, kurš varēšanā aizstāvēt savu dzimteni pielīdzinās profesionālajām vienībām. Šādā virzienā strādājam, tāpēc apmācības un apmācību apmeklējums ir tiks svarīgs, tāpēc augstu novērtēju mūsu zemessargu iesaisti.

Ar šo aizsardzības līniju būtu nepareizi saprast izbūvētu žogu, nocietinājumus, jo tas ir daudz vairāk.

Ko grib aizsardzības ministrs, mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandieris? Ko vēlas sabiedrība? Lai Latvijas zeme tiktu aizsargāta no pirmā tās centimetra, vai ne? Un, lai to izdarītu efektīvi, ir vajadzīgi nocietinājumi, ir vajadzīgi zinoši karavīri, kas apsargā līniju un liedz pretiniekam jebkādu darbību Latvijas teritorijā. Uz to mēs ejam. Vidzemes brigādei ir sava teritorija, kuru mēs attīstām, pilnveidojam, tur arī trenējamies. Notiek mācības, bet pirms tām tiekamies ar pašvaldību vadītājiem, civilās aizsardzības komitejām un pārrunājam būtisko. Izstrādājam detalizētus plānus, ir arī operacionālie plāni, kuru saturs lai paliek pie manis, bet to būtība – vienības darbojas uz līnijas, šajā zonā, un darbojas kopā, ir savienotas, lai nav neviena tukšuma viducī.

Jāsaprot, ka Zemessardze un zemessargi ir ne vien apmācību un aizsardzības līnijas, bet būtiska visaptverošas valsts aizsardzības daļa. Un Zemessardze ir cilvēku tūkstoši tuvu un tālu no agresorvalsts robežas.

Domājot par Baltijas aizsardzības līniju, mēs domājam par Baltijas jūras reģiona aizsardzību. Visaptveroša aizsardzība ir saslēgšanās, un mēs ejam labu kopīgu ceļu. Militārā jomā neviens plāns nav gatavs, tie vienmēr ir jāuzlabo, bet mēs esam uz pareizā ceļa, neapstājamies pie sasniegtā, jo te sasniegtais nav galapunkts. Galapunkts būs kopējā izpratne, detalizētu, padziļinātu plānu izstrāde, kur vieta arī operatīvo dienestu, pašvaldību, sabiedrības iesaistei un rīcībai. Mums visiem jārunā par to, ka mēs sargājam savu zemi. Te mēs bijām, esam un būsim! Šis cilvēkiem jāieliek smadzenēs. Balvēnieši, arī Viļakā, Kārsavā, Alūksnē, visā tajā reģionā, man šķiet, cilvēki to ir vairāk sajutuši, un tā noteikti ir pareizā domāšana. Ziniet, man vecs kolēģis, vācu virsnieks teica: ko uztraucaties, latvieši, aukstais karš bija un dzīvojām šādos apstākļos! Tagad tā ir jaunā realitāte, un vispār nevajag par to uztraukties, jo katram jādara savs darbs. Militāristiem jāskatās, lai esam efektīvi, pilsoņiem jāskatās, kur var pieslēgties, lai karavīri var darboties efektīvi. Ja tagad pieņemam, ja iedomājamies, ka konflikts iespējams, tad tas nebūs reģionālais konflikts, bet totāla mēroga konflikts, un būtībā tad ir vienalga, vai esi Latvijā vai Beļģijā. Ir jāmaina domāšana un jādzīvo dzīve, jābauda dzīve.

Zemessardze strādā ciešā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem, ar pašvaldībām, runājot arī par civilo aizsardzību un visiem šiem drošības plāniem. Teicāt, ka arī šajā sadarbībā tiek pieņemti pareizi lēmumi.

Atsaukšos uz nopietnu tikšanos ar pašvaldību vadītājiem, kas notika 29. augustā. Uzsvars sarunā: liegt pretiniekam rīcības brīvību pašvaldības teritorijā. Ir jāsaprot, ka iespējamā krīzē, potenciāla iespējama iebrukuma laikā pašvaldībām jāturpina funkcionēt. Ne valsts, ne pašvaldību darbs neapstājas, un tas ir ļoti svarīgi. Vēl vairāk – viss strādā bez brīvdienām, bez darba un atpūtas stundām, arī to Ukraina ar savu piemēru mums parāda. Valsts aizsardzības plāni konkretizējas, ja zinām, kur mums vajag cilvēku ar ieroci, kur vajag sabiedrības atbalstu un izpratni par atbalsta veidiem. Tā loģiski sakārtojas valsts aizsardzība.

Loģiski nozīmē, ka sieviete, kura māk pārsiet brūci, izvārīt zupu, arī atrod savu vietu. Viņa ir izkārtojusi savu pagrabu, bet vairs neplāno bēgt, jo viņa sevi spēcina pārliecībā, kļūst psiholoģiski gatava palīdzēt. Vai tā?

Tieši tā. Kas var nest ieročus, tiem ir jānes ieroči, kas nevar, dažādu iemeslu dēļ nevar, tiem ir jāatrod loma citur, jāpieslēdzas atbalstītājiem, jo katrs pilsonis ir noderīgs savai valstij, un savā domāšanā uz šo pārliecību jāiet. Bruņotajiem spēkiem ir daudz vieglāk strādāt, ja aizmugurē ir mobilizējusies sabiedrība un kara laikā visas profesijas ir vajadzīgas, noderīgas, jo vajag elektriķi, santehniķi, mehāniķi, pārdevēju, pavāru.

Ja runājat ar pašvaldībām, kā Valmiera un Valmieras novads jāvērtē sapratnē, iesaistē?

Ar Valmieru ir laba sadarbība. Valmieras pašvaldība dara fantastisku darbu. Tā ne tikai pilsētu, bet visu reģionu stiprina. Sakārtoti ceļi, pievedceļi. Mēs esam analizējuši: ja vajadzētu pārdislocēt karaspēka daļas, tad te viss var notikt ļoti efektīvi. Tiek izstrādāti civilās aizsardzības plāni, darbojas operatīvo dienestu struktūrvienības, attīstīta rūpniecība, notiek militārā ražošana, jā, es pat teiktu, ka Valmieras pašvaldība varētu būt kā piemērs, jo te viss ir pat negaidīti labi, ja raugās ne tikai no civilā, bet arī militārā un pašvaldības teritorijas vai valsts aizsardzības viedokļa.

Vai būt cilvēkam armijas formā, būt karavīram, zemessargam vai pulkvedim šodien ir goda lieta?

Ja nebūs cilvēku mūsu Latvijas, mūsu nacionālo bruņoto spēku formās, ja nebūs mūsu NATO sabiedroto šeit, tad sabiedrība, mūsu cilvēki nejutīsies droši, bet bez drošības nav attīstības. Tā bijis cauri laikiem, tāpēc katrai valstij ir savi bruņotie spēki, tāpēc mēs ejam uz skolām, vidusskolām un atgādinām par iespējām Latvijas armijā. Neatkarīgā valstī ir uzaugusi jauna paaudze, kura var izdarīt savas izvēles. Arī mans vecākais dēls dien Ādažos, artilēristos. Tā bija viņa izvēle, es nespiedu. Savējo es izdarīju 1996. gadā, jo bija motivācija. Tagad attīstība bruņotajos spēkos notiek ļoti strauji, arī Zemessardzē. Bruņotajos spēkos veidojas jaunas vienības, komplektējas brigādes, ir arī vakances, tāpēc, ja ir interese, ir jāpiesakās. Viss sākas ar sarunu un jaunām zināšanām. Katram jāfokusējas uz savas valsts aizsardzību. Patvertnes, evakuācijas ceļi, plāni, jā, tas viss krīzes brīdī būs svarīgs, bet ir jāsāk ar zināšanām par to, kā aizsargāt sevi, savu sētu, māju, ģimeni, ciematu, pilsētu, un tas ir mūsu spēks. Ienaidnieks jau gribētu paniku, pajukšanu, bet zināšanas palīdz neapjukt. Atturēšana nedrīkst būt vāja, tad kādam var parādīties interese.

MĒS TE BIJĀM, ESAM UN BŪSIM – tā sabiedrību mudina domāt pulkvedis Igors Harlapenkovs, sakot, ka Latvija mums ir viena, otras nav, un katram jābūt tās sardzē. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001