Optimists ar organizatora talantu
Viņam rīt gan vārda diena, gan apaļa, īstam vīram nozīmīga gadskārta ar ciparu 6. JĀNIS DAINIS ir tik daudzšķautņaina personība ar aktīvu darbošanos tik daudzās jomās, ka - neliegšos - baidos kādu būtisku niansi no viņa dzīves garām palaist. Daudzu sporta veidu pratējs, treneris, novada sporta darba un dažādu sacensību organizators, deputāts...
Pazīstu tevi vismaz pārdesmit gadus, tomēr tā vien trešdaļa no tavas dzīves. Ātri pārskrien pāri visiem saviem gadiem!
Piedzimu Rūjienas slimnīcā, vecāki dzīvoja Naukšēnu pagasta Nurmu Priekalās. Pēc tam pārcēlāmies uz Idu, pirmās klasītes pabeidzu vietējā pamatskolā. 1964. gadā vecāki nopirka māju Vaidavas pusē - Tomēnus Podzēnos. Mācījos Rubenes pamatskolā, bet 1975. gadā pabeidzu Viestura vidusskolu. Sporta akadēmijā toruden netiku, tāpēc gadu nomācījos 3. tehniskajā skolā Rīgā par kinomehāniķi. Esmu rādījis kino Brandeļu klubā, bet lielākā prakse man bija pie toreizējā kinomehāniķa Edgara Lustes Dikļos. Tad dienests Balašihas rajonā, Piemaskavā, strojbatā. Tāpēc, ka man sestā klasē futbolā - stāvēju toreiz vārtos - salauza potīti, kopš tā laika man kreisā kāja par 1,2 cm īsāka... Pēc armijas vienu gadu nostrādāju Rīgā Metāltehnikā, jo gribēju mācīties, gāju kursos, bet tomēr 1979. gadā atnācu atpakaļ - jau uz Vaidavas kolhozu par arodkomitejas priekšsēdētāju. Jā, iestājos 1980. gadā arī LLU Ekonomikas fakultātē neklātienē. Mācījos, mācījos, taču kolhozā arvien atradās kāds svarīgāks darbiņš, līdz otrajā kursā, kad bija sakrājies daudz parādu, Jelgavā finišēju... Nākošais lēciens pēc visādiem gadījuma darbiem bija 2004. gadā Vidzemes reklāmas aģentūra, kurā nostrādāju līdz krīzes gadiem. Paralēli jau 1995. gadā biju sācis darboties florbolā, vadīju vēl citus pulciņus, kamēr izaugu līdz sporta darba organizatoram Kocēnu novadā.
Par Valmieras puiku tevi gluži nenosauksi, taču šī pilsēta gan jau kādus robežstabus tavā ceļā salikusi...
Vēl pirms mācībām Viesturskolā divus gadus braucu uz Valmieras sporta skolu, kur trenējos vieglatlētikas sekcijā pie Ulda Dzeņa. Kad strādāju par sporta darba organizatoru Vaidavā, man bija cieša saistība ar sporta biedrību Vārpa, kuras priekšsēdis Valmierā bija Kārlis Greiškalns. Bieži sanāca braukt uz Valmieru, protams, arī pārstāvēt pilsētas un rajona godu sporta sacensībās. Valmieras godu esmu aizstāvējis arī vēlāk - gan orientēšanās, gan vieglatlētikas veterānu mačos. Kad vien uzaicināja, es atsaucos!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv