Pagātnes ieradumu gūstā
Kad parādījās ziņa, ka barikāžu dalībniekiem varētu būt apmēram par 20 eiro lielākas pensijas nekā vienkāršiem mirstīgajiem, ar kolēģi jokojām, ka pilnai laimei vēl derētu atjaunot deficīto preču specveikalus, kur šo pielikumu tērēt, bezmaksas ceļazīmes uz Ķemeru sanatoriju vai Melnās jūras kūrortiem, kā arī priekšrocības dzīvokļu un šņabja rindās.
Jo ne jau kādu labumu, bet gan pārliecības dēļ bijām uz barikādēm, nevienu tur ar varu nedzina, drīzāk gan otrādi — bija saimniecības, uzņēmumi un iestādes, kuru vadītāji bija kategoriski pret savu darbinieku došanos uz galvaspilsētu sargāt stratēģiski svarīgos objektus. Protams, valsts atbalsts pilnā mērā pienākas gan kritušo ģimenēm, gan tiem, kuri reāli cīnījās un guva ievainojumus, bet mēs taču atgriezāmies sveiki un veseli. Tomēr izrādās, ka ne visi ir līdzīgās domās, — jau gadījies dzirdēt par baļķa nesējiem, kuri tikai tagad pēc ceturtdaļgadsimta atjēgušies un nu cenšas pierunāt lieciniekus, lai tikai varētu pretendēt uz personālo pensiju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv