Pandēmija un demokrātija
Ne tikai iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā, bet arī daudzviet citur pasaulē notiekošās aizvien vērienīgākās protesta akcijas, kuras pamatā vērstas pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumu noteikumiem, kā arī daļas cilvēku ne bez iemesla paustajām bažām, ka šie ierobežojumi apdraud viņu personiskās brīvības, uzskatāmi liecina par tendenci, kuru var dēvēt visai interesantā vārdu salikumā – par demokrātiju dedemokratizēšanos.
Ikvienam, kas interesējas par vēsturi, nav nekāds noslēpums, ka demokrātijas dažādas variācijas ir tāda politiskā iekārta, kas labi funkcionē miera un labklājības laikos, taču ir atklāti neefektīva karu, epidēmiju, ekonomisko krīžu un citu satricinājumu gadījumos. Šādās situācijās demokrātija visbiežāk vai nu vienkārši beidz pastāvēt, vai arī kādiem militārajiem, politiskajiem vai citiem vadītājiem tiek piešķirtas ārkārtas pilnvaras, kas ļauj viņiem problēmu novēršanai izmantot metodes, kurām ar demokrātiju ir maz saistības.
Attiecībā uz, piemēram, ekonomiku arī pastāv virkne matemātisko modeļu, no kuriem izriet, ka problemātiskās situācijās autoritārs vadības stils ir par aptuveni piektdaļu efektīvāks nekā demokrātisks lēmumu pieņemšanas process.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv