Par Burtnieka copes niansēm
Kā zināms, tieši patlaban top jaunie Makšķerēšanas noteikumi, pie kuru izstrādes pavisam tuvu klāt divi ar Burtnieku novadu saistīti vīri — novada domes priekšsēža vietnieks RAIMONDS INDRĀNS un Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolas vadītājs OJĀRS BEĶERIS. Kāds ir abu viedoklis tieši lietās, kas saistītas ar Burtnieku ezeru un tā zivju specifiku?
KUR TAD NU BEZ MOTORA! Burtnieka plašumos velcēt ar airu laivu, kurai nav motora, laikam tomēr nebūs prāta darbs.
Gunta Vīksnas foto
Pazīstamais zivju resursu pētnieks Matīss Žagars un ne tikai viņš uzskata Burtnieku par ļoti iecienītu plēsīgo zivju — līdaku un zandartu — trofeju spiningošanas vietu Latvijā. Tā ezeram gan liela slodze, gan reizē problēma, jo plēsoņas meklē i makšķernieki, i zvejnieki, savukārt baltās zivis izpelnās krietni mazāku uzmanību, faktiski ezerā jau ir to pārprodukcija. Daži iesaka, piemēram, izveidot zvejas kvotas zandartiem — ja nozvejoti 100 kilogrami zandartu, pretī jābūt vismaz divtik daudz baltajām zivīm.Raimonds Indrāns: — Tā ir laba ideja, tikai diemžēl jāteic, ka tik lielā mērā nepārvaldām zivju resursus ezerā, lai varētu zvejniekus piespiest zvejot plicīšus un raudiņas. Vecos laikos, kad zvejoja ar vadu, no kopējā loma 80% bija baltās zivis, bet tagad 80% ir plēsēji. Tas ir viens no būtiskākajiem aizaugšanas iemesliem, tāpēc šogad gatavosim zinātnisko pamatojumu, lai iegūtu atļauju balto zivju nozvejai ar velkamo vadu. Tas ir dārgs process, pie tam pagaidām lielais nezināmais ir, ko darīt ar mazo brekšu, pliču un raudu lielo vairumu. Somijā, kur vairākos līdzīgos ezeros ar labiem rezultātiem tiek veiktas šīs manipulācijas, darbojas pārstrādes rūpnīca, kas no šīm baltajām zivīm gatavo kaut ko līdzīgu zivju pirkstiņiem.