Par Covid-19 sērgā vainojamo sameklēšanu
Domājams, pēc gada (ceru, ka agrāk) gudri un pat pārgudrāk nekā daži šobrīd varēsim spriest, vērtēt, kā un par ko vispareizāk vajadzēja lemt un neatliekami darīt, lai Covid-19 smagi neskar arī Latvijas iedzīvotāju veselību, lai ar minimālākajiem zaudējumiem gan saimniekotāji, gan iedzīvotāji izietu no vīrusa dēļ valstī noteikto ierobežojumu ekonomiskajām sekām.
Valdībai, pašvaldībām, arī mums katram ir neliela pieredze, rīcības vai tā sauktie krīzes vadības plāni, ko darīt postošās situācijās (mežu ugunsgrēkos, plūdos, vētrā utt.). Izrādās, ka mums jau bijuši noteikti 35 dažādi katastrofāli apdraudējuma veidi un atbilstoši bīstamībai vismaz kaut kas paredzēts, kā kurā apdraudējumā rīkoties. Tad nu būsim godīgi vispirms katrs pret sevi, arī pret valdību un atzīsim, ka nezināma, kaut kur cilvēku vai dabas vaļā palaista, lipīga vīrusa ierobežošanai krīzes plāna gan nebija nevienai, pat iespējamai gaišreģu valdībai. Tātad tāds nevarēja būt arī mūsējai. Tādēļ pat loģiski sanāca, ka vīrusa izraisītās krīzes novēršanas vadība sākotnēji bija haotiska, kā savos izteikumos to arī vērtē Saeimas izveidotās Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Viktors Valainis (ZZS). Neloģisks gan šķiet opozīcijas deputātu pieprasījums meklēt un pat obligāti atrast vainīgos, kuri jau sākotnēji kaut ko ne īsti pareizi darījuši vīrusa izplatības ierobežošanā. (Politiķi laikam jau aizmirsuši, ka to, kā pareizi rīkoties, arī zinātnieki sāka saprast vien tad, kad Covid-19 parādīja savu daudzveidīgo un neprognozējamo dabu!)
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv