Par karu tuvplānā
Šoreiz Vīru lietās pavisam skarbs temats – karš.
Krievijas izraisītajā agresijā pret Ukrainu kaujas laukos, pilsētās un ciemos pret krievu fašistu ordām jau trešo gadu plecu pie pleca cīnās gan ukraiņi, gan arī viņu brīvprātīgie palīgi no citām valstīm. Ļoti būtisks ir arī tas palīdzības vākšanas un uz Ukrainu nogādāšanas darbs, ko veic mūsu līdzcilvēki tepat Latvijā. Šoreiz mans sarunas biedrs ir viens no viņiem – matīšnieks DZINTARS ROBULIS. Ikdienā galvenais elektriķis Vidzemes slimnīcā, no darba brīvajā laikā – Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks, kura rūpju lokā ir palīdzības vākšana Ukrainai un arī šo kravu nogāde tieši vajadzīgajā vietā.
Nedaudz iepazīstini ar sevi. Cik vecs, no kuras puses, ko esi mācījies, ko darījis...
Pēc pāris nedēļām man paliks 45. Esmu dzimis, audzis valmierietis, kuru savulaik dzīves ceļi aizveduši uz Matīšiem. Tur iegādājāmies māju, jo gribējās nevis dzīvokli, bet kaut ko plašāku. Mums ar sievu Sanitu ir četri bērni – meita Kristiāna un dēli Roberts, Pēteris un Mārtiņš. Ja runājam par profesionālo izglītību, tad esmu pabeidzis Rīgas Valsts tehnisko ģimnāziju radioelektronikas, elektrības un sakaru specialitātē.
PIE DRAUGIEM UKRAINĀ. Dzintars Robulis (no labās) kopā ar ukraiņu armijas pulkvedi ar segvārdu Mehāniķis Zaporižjes apgabalā. Foto no Dzintara Robuļa privātā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv