Par «lēnajiem» un mums pašiem
Vecākā paaudze droši vien atceras «dzīvības ceļa» braucienus uz Igauniju padomju laikos, lai varētu iegādāties pārtiku, kvalitatīvāku apģērbu, dažādas citas preces. Laiki mainās, un tagad sestdienās dažos Valmieras veikalos igauņu valodu dzirdam biežāk nekā latviešu. Tomēr ir jomas, ko, mūsuprāt, lēnīgie igauņi ir sakārtojuši. Un, iespējams, tāpēc dzīvo labi.
Gan Latvija, gan Igaunija kā valstis izveidojās 1918. gadā, aptuveni vienā laikā tajās radās autoritārie režīmi. Ulmanis pēc 1934. gada apvērsuma solīja atjaunot Satversmes darbību, taču to neizdarīja. Petsa laikā Igaunijā 1937. gadā tika pieņemta jauna Konstitūcija, kura, protams, nederēja, valstij atgūstot neatkarību. Tā 1992. gadā tika pieņemta jauna valsts konstitūcija, kura ir moderna, daudzviet konkrētāka par mūsējo.
Kā piemēru gribētu minēt Igaunijas prezidenta ievēlēšanas kārtību. Viņiem prezidents jāievēl ar noteiktu balsu pārsvaru, turklāt, ja tas neizdodas pirmajās divās vēlēšanu kārtās, tad prezidenta vēlēšanās piedalās gan parlamenta deputāti, gan pašvaldību vadītāji. Šādā situācijā politiskā tirgošanās kļūst daudz grūtāka, jo pašvaldības vadītājam saviem vēlētājiem par savu balsojumu droši vien būs jāatskaitās.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv