Par mūža sapni un pārmaiņām

— Kad pēc vairāk nekā 20 gadu dienesta Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos atgriezos novadā, es atgriezos uz palikšanu. Jo te mana dzimta pa mātes līniju sniedzas vismaz septiņās paaudzēs. Tāpēc esmu noskatījis vietu Trikātas pusē netālu no Jēņu kalna, kur gribu dzīvot, turpināt dzimtas  pēctecību, cerams, vēl septiņās paaudzēs.

Tad nu kārtoju lietas, lai dabūtu sev īpašumu, kas desmitiem gadu nav pienācīgi uzturēts. Esmu pat sācis šīs teritorijas sakopšanu. Vieta, kaut nesakopta, man iekrita acīs jau pirms četriem gadiem, kad biju atgriezies. Tā ir likumsakarība. Dzimtās mājas man ir Cempos. Taču no Cempiem uz Trikātu iet tā saucamais Baznīcas ceļš, pa kuru esmu vests kristīt uz Trikātas baznīcu. Tad nu šī vieta faktiski ir uz Brenguļu un Trikātas pagasta robežas.

Izveidot reiz dzimtajā pusē laukos dzimtas mājvietu ir mana mūža sens sapnis. Tātad pašlaik esmu aizņemts ar sava sapņa realizāciju, ar savas pamatīgas dzīves vietas veidošanu Beverīnas novadā.

Ja lietas risināsies, kā esmu iecerējis, ap Jāņiem man jau būs tur savs īpašums. Tā apsaimniekošanā esmu sev uzlicis dažus principus. Galvenais no tiem: visu nepieciešamo, cik nu manos spēkos būs, centīšos dabūt vai nu savā saimniecībā, vai 10, augstākais 15 kilometru rādiusā. Tie būs gan amatnieki, kurus aicināšu palīgā mājas atjaunošanā, vajadzīgie materiāli, gan viss saimniekošanai vajadzīgais, pat tomātu sēklas vai stādi. Mana dzīves pārliecība ir, ka jāmāk izmantot to, kas ir apkārtnē. Šādu principu, būdams izpilddirektors, gribēju iedibināt arī novadā. Man, tāpat kā novadam, ir jābūt pašpietiekamam. Ar tādu saprašanu  savu dzimtas īpašumu arī veidošu.

SANDRIS BRĀLĒNS

Jāņa Līgata foto