Par pašsaprotamo
Vienmēr ir grūti stāstīt par savu dzimtenes mīlestību. Gluži tāpat kā skaidrot mīlestību vispār un citas tikpat pašsaprotamas lietas. Turklāt vēl grūtāk klājas tad, ja teicējam nav kur sprukt. Atkal pienācis brīdis, kad tieši man dāvāts gods Tevi, lasītāj, uzrunāt pirmssvētku numurā, bet prātu pārņem jūtu mulsums.
Jau Imants Ziedonis savā laikā epifāniski teica, gan nedaudz citādā sakarā: «Roka neceļas atdot parādu ar pieckapeiku.» Nu kā gan es tā pilnīgi pēkšņi svešam cilvēkam teikšu, turklāt no laikraksta lappuses gluži vai acīs raugoties: «Es Tevi mīlu, jo Tu esi daļa no manas Latvijas... Pat vēl vairāk nekā tikai daļa — kas zina, varbūt tieši bez Tevis tās nemaz nebūtu...» Jo tiešām man Latvija vispirms ir tās cilvēki, kas šeit dzīvo, ir dzīvojuši un vēl dzīvos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv