Par reformām, bet pret progresu
Lai kā negribētos sarūgtināt līdzpilsoņu ticību paaudžu paaudzēs koptajam latviskajam darba tikumam, tomēr jāatzīst, ka latvietis ir tāds dīvains radījums, kas nespēj vienaldzīgi pieņemt citu izlēmību vai savādāku domāšanu.
Vārdos gan viss kā pēc maijpuķīšu revolūcijas — pārmaiņas ir nepieciešamas kā svaiga ūdens malks, valsts aparāts jāiztīra no stagnātiem un korumpantiem utt., u.tjpr., taču tiklīdz tas — ārpus ierastajiem rāmjiem — skar tautiešus tiešākā veidā, tā skan pavisam cita dziesma: mēs te esam auguši, tā ir mūsu zeme, lai Eiropa mūs neregulē un tādā garā, aizmirstot, ka 2004. gadā paši labprātīgi un pat ar sajūsmu tur iestājāmies, un veco sakāmvārdu: ja esi iekļuvis vilku barā, tad jākauc vien līdzi.
Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Komentāri
Pievienot komentāru