Par Rubeni, par Harderu
Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē savu bagātību rādīja Kocēnu novads. Rubenes baznīca, viena no Vidzemē senākajām un kultūras apritē zināmākajām, arī šoreiz aicināja pie sevis ļaudis no tuvienes un tālienes, lai atkal godā celtu savu izcilo novadnieku Kristofu Harderu un atzīmētu Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.
Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas tika veltītas vēsturisku notikumu vietām, lai apzinātu un ļautu no jauna iepazīt vietas, kas saistās ar nozīmīgiem notikumiem Latvijas teritorijas vēsturiskajā attīstībā, kā arī mūsu vēsturei nozīmīgu personību dzīvi un darbu. Kristofs Harders (1747 — 1818) atstājis nezūdošas pēdas ne tikai mūsu vēsturē un kultūrā, bet arī saimniecībā, sadzīvē, valodniecībā un pat tik specifiskā jomā kā pavārmāksla. Strādādams par mācītāju Vidzemē, Rubenes baznīcā, viņš paspēja izmēģināt spēkus vairākās sfērās, bija gan tautas apgaismotājs un savā ziņā pedagogs, gan valodnieks un grāmatizdevējs, gan uzņēmējs, jo vairākus viņa veikumus mūsdienu pētnieki tā arī dēvē: par biznesa projektiem.
BALTAJĀ MĀJĀ. Pētniece Beata Paškeviča (no labās) atklāj Kristofa Hardera devumu Latvijai. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv