Pašiem sava zirgu vārdotāja
Kurš gan nezina rakstnieka Nikolasa Evansa pasaules slavu ieguvušo romānu «Zirgu vārdotājs» un pēc šā daiļdarba režisora un aktiera Roberta Redforda veidoto mākslas filmu ar tādu pašu nosaukumu. Tas bija aizkustinošs stāsts par meitenes Greisas un zirga Piligrima pakāpenisku atdzimšanu jaunai dzīvei.Uzzinot, ka Rūjienas apkaimē Eriņos, pārceļoties ar četriem zirgiem, trim suņiem un vienu kaķi no Liepājas, uzņēmējdarbību uzsākusi zirgu vārdotāja, trenere, bijusī rūjieniete URZULA KRONBERGA, «Liesma» pieteicās ciemos.
ZIBESTS. Urzulas pašas izaudzētais brašulis, kam tāpat kā viņa māsai, mātei un tēvam ir tikusi saimnieces mīlestība, gādība un arī gudrība, tādēļ šos zirgus droši var laist cilvēkos.Ārijas Romanovskas foto
Zirgā kopš embrija vecumaIepazīstoties ar gados jauno Urzulu, uzzinām, ka viņa ir Latvijas jāšanas sporta meistares Ludmilas Kronbergas meita. Urzula atceras: «Man jau cita varianta nebija, jo, cik sevi atceros, tik arī esmu kopā ar zirgiem. Ja man vaicā, no cik gadiem esmu zirgā, atbildu — kopš embrija vecuma, un tā tas arī bija, jo mamma, mani gaidot, vēl ilgi bija sedlos. No zirgiem dažādu iemeslu dēļ esmu atvadījusies uz pusgadu, ilgākais, gadu, bet arvien atkal esmu atgriezusies. Pēdējā atgriešanās notika pasen, un man liekas, ka tagad — līdz mūža galam.»Pietiek, ja no sirds pasmaidaEriņos Urzulas zirgi izvietoti vairākās vietās, kuras to saimnieki ir laipni atvēlējuši noganīšanai. Dodoties uz Eriņu dīķi, pa ceļam iesākam interviju. Urzula stāsta: «Ar zirgu protu visu, izņemot cirka trikus. Visu, kas jādara skolotam zirgam, viņš no manis dabū iemācīties. Jau bērnībā sajutu, ka man ar zirgiem ir īpaša saskarsme un kontakts. Vai gan varēja būt citādi, ja mani rotaļu biedri bija arī zirgi, citi spēlējās ar rotaļu zirdziņiem, bet es — ar īstiem. Abpusējā kontaktā sapratu, ka spēju ietekmēt zirgu ātrumu, uzvedību un vēl citas lietas. Arvien svarīgi ir tas, ar kādām emocijām tu ej pie zirga. Ja zirgs paklausa vai izdara ko labu, man obligāti nav viņš skaļi jāslavē, sakot: ai, kāds labs zirgs! Pietiek, ja no sirds pasmaidu. Zirgs jūt, ka esmu laimīga un ka viņš visu ir izdarījis pareizi. Tas pats otrādi. Ja mani neapmierina zirga uzvedība un es kļūstu nopietna, zirgs jūt šo reakciju un lieliski saprot savu neizdarību. Viss notiek bez vārdiem, bet ar jūtām. Zirgi savā starpā taču arī nerunā, bet saprotas. Esat noteikti redzējuši, kā reaģē zirgi aplokā. Atliek tikai vienam kaut ko aizdomīgu sadzirdēt un pacelt galvu, kā to pašu tūdaļ izdara arī pārējie. Rodoties bailēm, zirgam paātrinās sirdsdarbība, un pārējie zirgi sadzird šos straujos sirdspukstus. Ja cilvēks pirms kāpšanas zirga mugurā ļoti baidās, arī viņam sirdsdarbība paātrinās, un arī zirgs izjūt šīs bailes. Ja vien tu spēj savu sirds ritmu savaldīt, viss ir ideālā kārtībā. Pamata zināšanas darbam ar zirgiem esmu ieguvusi no mammas un esot kopā ar viņiem jebkādās dzīves situācijās. Jelgavā Lauksaimniecības universitātē tālmācībā esmu pabeigusi zirgu un cilvēku treneru kursus un pēcāk arī zirgkopības pamatus. Rīgā regulāri apmeklēju dažādus seminārus. Pašlaik pastiprinātu uzmanību veltu zirgu dabiskajai apmācībai, kurā neizmanto ne laužņus, ne arī citus palīglīdzekļus. Esmu par to, lai zirgi pēc iespējas vairāk iekļaujas savā dabiskajā vidē, kur nav cilvēku, kas viņus pārāk cilvēcisko, nav pakavu, bantīšu utt.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv