Pašvaldība strādā sabiedrības interesēs

Strādā novada iedzīvotājiem

Jānis Fūrmanis skaidro, ka lieli uzdevumi jaunajam gadam netiek plānoti. Ir jādomā reālistiski, lai visām iecerēm būtu finansiālais pamats 2021. gada budžetā, tāpat jārēķinās, ka «varas groži» vasarā mainīsies. «Es varu runāt tikai par tām lietām, kuras ir iespējams izdarīt, jo pārējais būs atkarīgs no tā, kādi būs vēlēšanu rezultāti,» tā pašvaldības vadītājs.

Runājot par gaidāmajām vēlēšanām, Beverīnas novada priekšsēdētājs min: «Es neesmu mainījis savu uzskatu, ka vēlēšanās būtu jābūt vienam sarakstam. Tajā būtu cilvēki no dažādām partijām un iedzīvotājs varētu izvēlēties, kurus iebalsot. Šajā gadījumā 19 deputātus, kurus grib redzēt jaunajā sasaukumā. Ja cilvēks grib izvēlēties no vienas partijas vienu personu un no otras vēl divus citus, tev atkrīt izvēle, par kuru partiju balsot, tu veido komandu, kādu tu redzi, tad būtu vienkāršāk. Šobrīd mēs varam nobalsot tikai par vienu sarakstu. Visiem būtu jāstrādā vienotu mērķu vārdā, kas vērsti uz iedzīvotājiem, jo kam tad pašvaldība strādā? Iedzīvotājiem.»

Lai arī komanda veidotos no dažādu partiju pārstāvjiem un dažādiem pārstāvētajiem viedokļiem, tas nozīmē, ka ir vieta diskusijai un iespēja paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta. «Tā mums ar kolēģi bija diskusija, ka slēdzam pašvaldības durvis ciet un nelaižam cilvēkus iekšā, bet kam tad mēs strādājam? Mēs strādājam iedzīvotājiem, mēs nevaram aizslēgt durvis, mums jebkurā gadījumā cilvēks ir jāielaiž mājā iekšā un jāpalīdz ar to, ko mēs varam atrisināt,» situāciju ilustrē novada vadītājs. Lai arī ar kolēģiem viedoklis ne vienmēr saskan, sarunu ceļā, paturot prātā pašu galveno, izdodas rast kompromisu. Viņš atzīst, ka ir zināms risks pieņemt cilvēkus klātienē, tomēr ir situācijas un problēmas, ko telefona zvanā nevar atrisināt, jo nevar izprast visas nianses. Tāpat ir dienas, kad telefons karsts un ir jābūt gluži kā 1188 zvanu centrālei atbildēm uz visiem jautājumiem.

«Teritorijas jāattīsta vienlīdzīgi – tāds ir princips, «sēžoties pie viena galda» ar to novadu priekšsēdētājiem, kas ietilps jaunajā Valmieras novadā.

Par reformu ir grūti spriest, jo domāju, ka tur grozīt neko daudz nevarēs, tā turpinās savu gaitu. Mēs kopā ar Valmieru turpinām sadarboties, to arī iepriekš teica Māris Zvirbulis. Es uzskatu, ka mēs varam kopēja mērķa labā strādāt, lai arī kāds ir tavs politiskais uzskats. Man patīk tas, ko esam uzsākuši kopā ar citu novadu priekšsēdētājiem. Pašvaldībā kopumā esmu nostrādājis 15 gadus, šajā amatā vienu gadu.

Jaunajā novadā būs 19 deputāti, pašreiz uz visu lielo apvienojamo veidojumu mēs esam 95 deputāti. Lai arī kurš būs saimnieks, viņam ir jāapsaimnieko visas teritorijas neatkarīgi no tā, kāds ir politiskais pārspēks. Godīgi sakot, es to mazliet salīdzinu ar lauksaimniecību, jo tu kā saimnieks skaties, lai visos tīrumos un laukos būtu vienlīdzīga raža,» tā Jānis Fūrmanis. Viņš uzsver, ka administratīvās reformas saistībā būs daudz darba, jo tur ir daudz nezināmā.

Šobrīd vadības struktūru veido Vidzemes Augstskola pētnieki. Būtiski, lai tā kalpoto jaunā novada pārvaldībā, ņemot vērā katras teritorijas nianses. Tomēr jaunā Valmieras novada vadībā var lemt par struktūras izmaiņām, kā arī to neizmantot, tā jau būtu līdzekļu izšķērdēšana. «Tas ir milzīgs darbs – salikt visus novadus kopā, jo katrs ir citāds, katram ir sava specifika, kā mēs līdz šim esam dažādi strādājuši. Nesaku, ka kāda pašvaldība būtu slikti strādājusi, jo, ja priekšsēdētājs ir ievēlēts un deputāti turpina darīt savu darbu, tad iedzīvotāji viņiem uzticas.

Protams, gaidāmās novadu reformas iespaidā ir arī, manuprāt, nevajadzīgi darbi. Deputāti pieņem lēmumus novadā un vēlāk priekšsēdētāji, sanākot kopā, balso atkal par visiem pieņemtajiem lēmumiem par nomas līgumiem, tai skaitā mazdārziņu nomām, jo tās ir ilgtermiņa saistības,» tā novada vadītājs.

Izglītības iestādēs ieguldīts daudz

Jānis Fūrmanis norāda, ka novadam būtiski būtu saglabāt esošās izglītības iestādes, kurās ik gadus ieguldīts daudz, lai pamatskolas bērni varētu saņemt izglītību tuvāk savai dzīves vietai. Pieprasījums pēc vietām bērnudārzā gan Brenguļos, gan Trikātā, gan Mūrmuižā ir liels. «Ir, ka arī no Valmieras mēģina vest pie mums. Mūrmuižā šogad tika atvērta jauna pirmsskolas grupiņa, jo mums novadā bērnu kļūst arvien vairāk un vairāk. To iespaidoja arī Covid-19 radītie apstākļi. Bija ģimenes, kas palika mājās, jo darbs ārzemēs bija apstājies. Mēs Mūrmuižā atvērām papildu bērnu grupu, lai vecāki varētu atgriezties darba tirgū, kas mums ir svarīgi, jo tādā veidā viņi nopelna sev iztiku un nomaksā nodokļus un pašvaldība var attīstīt savu teritoriju, sakārtot infrastruktūru,» tā novada priekšsēdētājs.

Saistībā ar to, ka nenotika vairāki pasākumi, finanšu līdzekļi tika novirzīti remontdarbu veikšanai Mūrmuižas bērnudārzā «Pasaciņa». Tomēr vēl joprojām tā vadītāja ir spiesta atteikt cilvēkiem, jo nepietiek vietas. «Pašvaldība bērnudārzu un skolu remontdarbos ir ieguldījusi daudz līdzekļu gadu gaitā. Arī katrs kaut vai mazais veiktais remontdarbs skolās veicina kopējo atmosfēru, lai bērni mācību iestādē justos labi un vecāki tai dotu priekšroku, jo šobrīd izvēle ir plaša, vecāki var izvēlēties bērnus vest uz pilsētas vai lauku skolu. Dažkārt mēs braucam uz pilsētu, citreiz atkal no pilsētas uz laukiem, kas ir mazliet interesanti, bet tā ir katra brīva izvēle,» tā Jānis Fūrmanis.

Daudzi interesējas par īpašumiem

Brenguļi un Kauguri ir 10 km robežās no Valmieras, kas stratēģiski ir ļoti izdevīgs attālums, un cilvēki labprāt lūkojas, kur varētu iegādāties īpašumus. «Arī šis pandēmijas laiks, it īpaši pavasarī, parādīja, ka daudzi grib dzīvot ārpus pilsētas, it sevišķi ārpus Rīgas. Valmierā varbūt to jūt mazāk, bet ir liels pieprasījums pēc dzīvesvietām Beverīnas novadā. Daudzi zvana un jautā, vai nav kāds īpašums pārdošanā, zemes gabals, kuru var apbūvēt. Šogad ļoti aktīvi notiek īpašumu pārdošana. Es uz reformu skatos perspektīvi, jo Valmierā ir iespēja radīt darba vietas,» tā novada vadītājs.

Ja cilvēki izvēlas dzīvot novadā, viņu galvenā prioritāte ir sakārtots ceļš, pie kā Beverīnas novada pašvaldība ir strādājusi vairāku gadu garumā. «Budžetā esam ieplānojuši līdzekļus ceļu virsmas atjaunošanai un grāvju atjaunošanai. Tie ir tie lielākie darbi, redzēsim, kā «saliksies» budžets. Šogad ieguldījām līdzekļus arī Trikātas pilskalna saglabāšanā, lai iekonservētu daļu no pils mūriem, lai neturpinātos tā nobrukšana, bet ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai to pilnībā pabeigtu,» skaidro Jānis Fūrmanis.

Novada vadītājs uzsver, ka padarītais pašvaldībā ir komandas darbs, kas strādājusi pie kopējās infrastruktūras sakārtošanas. Brenguļu centrā izveidots apgaismojums un, ja pietiks finanšu līdzekļu, tas tiks turpināts nākamajā gadā – Valmieras pilsētas virzienā, gan Brenguļu laivu ostā. Tāpat arī Kauguros un Trikātā tiks nomainītas ielu apgaismojuma spuldzes uz LED, lai taupītu resursus ilgtermiņā.

Budžeta prioritātes

«Mēs budžetu taisām visam gadam, pusgadā pēkšņi nevarēs kaut kas mainīties, jo tā dzīve līdz gada beigām būs jānodzīvo. «Jumts» nomainīsies – pāri visiem novadiem būs viens, bet dzīve no tā neapstāsies, tā turpināsies,» skaidro Jānis Fūrmanis. Viņš smejoties min: bildināti esam un kopdzīvi uzsāksim no pirmā jūlija.

«Trikātas kultūras namā uzlabojam apkures sistēmu. Ir ieplānoti mazāki telpu remonti, kas vēl jāpabeidz dažādās vietās. Atsevišķos pašvaldības dzīvokļos tiek veikts remonts, bet nedomājam jaunajā gadā uzsākt kaut ko milzīgu. Paldies arī Lauku atbalsta dienestam, kas mums ir atgriezis meliorācijas projekta naudu. Paldies uzņēmējiem, kas mums sniedz arī pakalpojumus, jo tas, ko viņi paveic, ir liels darbs,» tā pašvaldības vadītājs.

Viņš vērtē, ka Beverīnas lauki uz kopējā fona izskatās ļoti labi, zemes tiek apstrādātas pienācīgi. Šajā gadā, sadarbojoties ar VAKS, tika apsētas ceļu nomales ar rudzupuķēm posmos Kauguri – Mūrmuiža un Brenguļi – Trikāta, veidojot Beverīnas ziedu ceļu.

Ziemassvētku noskaņās

Citviet un arī Beverīnas novadā varam manīt, ka cilvēki šo drūmo laiku cenšas izgaismot, rotājot savas mājas, tā radot prieku sev un apkārtējiem. «Cilvēki šogad vairāk ir izgaismojuši savas teritorijas ar lampiņām, lai radītu to prieku sajūtu. Dzīve ikdienā nav tik priecīga ar visiem ierobežojumiem, attālināšanos un staigāšanu ar maskām, it kā tagad mēs slēptos cits no cita,» min Jānis Fūrmanis.

Brenguļu centru ar savām idejām izgaismo Brenguļu bibliotēkas vadītāja Aiga Blumberga, Mūrmuižu – Kauguru pagasta saimniecības daļas tehniķis Romāns Vaščenko, Trikātā – Trikātas kultūras nama vadītāja Sarmīte Kanašniece kopā ar tehniķiem. «Vajag vienu, kas ģenerē idejas, un kādu, kas palīdz tās realizēt. Novada iedzīvotāji arī aktīvi iesaistās, jo tas laiks ir drūms un viņiem gribas to prieka sajūtu, tagad arī lampiņas ir ekonomiskākas un elektropatēriņš nav tik liels,» tā novada vadītājs.

Novēlējums gada nogalē

«Iedzīvotājiem es galvenokārt gribu novēlēt veselību. Lai ir darbs un prieks, lai valda saticība un ticība sev un apkārtējiem, jo, ja mums nav veselības, tad mums var nebūt nekas. Veselību nevar ne par kādu naudu nopirkt, lai kā gribētu tie, kas ir saslimuši. Lai visiem laba veselība un darbs, un lai bērniem ir abi vecāki.

Uzņēmējiem – lai nepietrūkst spēka un finansējuma, jo darbaspēku šobrīd noturēt ir grūti. Visi saredz iespējas kaut kur nopelnīt vairāk. Darbinieku apmāci, bet viņš izdomā, ka ies strādāt kaut kur citur. Vai uzņēmējam jāpārsola, vai jāmeklē jauns un jāapmāca, bet paldies uzņēmējiem, ka viņi nodarbojas ar to, kas viņiem patīk un sagādā prieku.

Ja kādam iedzīvotājam ir kādas vēlmes, lai nāk uz pašvaldību. Mēs, pašvaldībā strādājot, redzam lietas varbūt citādāk nekā paši iedzīvotāji. Ja mēs to laikus uzzinām, mēs tam budžetā varam paredzēt līdzekļus un saprast, vai ideju varam realizēt vai nevaram,» tā Jānis Fūrmanis.

JĀNIS FŪRMANIS. Foto no «Liesmas» arhīva