Patīk radīt smalkas lietas
«Daudzi teic, ka adīšana labāk padodas, ja dzija rupjāka. Man patīk zeķes un džemperi mežģīņrakstā. Un ar pērļošanu tas pats: jo sarežģītāk, jo labāk,» tā DAGNIJA KALNIŅA.
Mazsalacieši Dagniju noteikti labāk pazīst kā veikala «Miks» pārdevēju, kura viņiem piedāvā nopirkt garšīgu konditoreju, iesaka labāko gaļu un pašu svaigāko biezpienu gan aiz veikala letes, gan autoveikala izbraukumos, bet otra laipnās pārdevējas dzīves daļa, kas tiek realizēta vakara stundās un brīvo dienu vaļas brīžos, ir rokdarbi.
«Ir sievietes, kuras tikai auž, tamborē vai ada. Ir prasmīgas rokdarbnieces, kuras vispār ada tikai cimdus vai zeķes, bet man gribas pamēģināt visu. Topā ir zeķu adīšana, tas tāpēc, ka esmu kopā ar Tautas lietišķās mākslas studiju «Mazsalaca», bet sirdī patīk arī rotas, kuras meistaroju no pērlēm. Adīt iemācījos vidusskolas gados, kad nevarēju vien sagaidīt, ka mamma pabeigs adīt man domāto jaku, un ķēros pati pie adatām, lai rezultāts beidzot mugurā velkams, bet pērļošana ir pēdējos gados apgūtas jaunas iemaņas. Un turpinu mācīties, jo vienmēr kaut ko jaunu var uzmeklēt interneta mājaslapās, literatūrā, un galvā arī šaudās vairākas idejas. Es būtu mācījusies arī filcēt, dekupēt, bet vienā jaukā brīdī sapratu, ka visu nevar pagūt, ka visam tik un tā laika nepietiks. Klāt pavasaris, ir lauku mājas, un tas jau nozīmē arī dārza darbus līdz vēlam rudenim,» sprieda Dagnija, rādot vienā kārbā noglabātās kaklarotas, otrā liktās brošas un gredzenus, no maisiņa tiek izņemti arī smalki adītie zeķu un cimdu pāri.
VAKARSTUNDĀS PAVEIKTAIS. Rokdarbniece Dagnija Kalniņa iemācījusies pērļot un tagad ar glītām rotām dāvanā pārsteidz draugus un paziņas.
Jāņa Līgata foto