Pavasara Saulgriežu rītā sauli modinot

«Pavasara Saulgrieži ir tas mirklis, kad diena un nakts ir viena garuma. Gaisma, tumsa, sievišķais, vīrišķais, un tagad saule celsies augšup, diena kļūs garāka līdz tās augstākajam punktam, kas tiks sasniegts vasaras Saulgriežos. 

Pavasara Saulgrieži ir ārkārtīgi spēcīgi tieši tādēļ, ka tiek iets uz ārējo gaismu. Ja iekšējā gaisma bija svarīga tumšajā laikā, tad no šī brīža pārejam no radošā uz darošo, kad zemē jāiesēj grauds, lai sēkla, kuru ieliekam zemē, ir auglīga, lai ir raža visos līmeņos, lai arī zināšanas, kuras mēs iestādām sevī, dod augļus,» pavasara Saulgriežu nozīmi skaidro Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja, direktora vietniece GUNA MEDNE.

«Mūsu zemes tīrību lielā mērā nosaka ūdens tīrība, tāpēc domu par mīlestību, harmoniju, ticību, cieņu, saskaņu iedevām ūdentiņam, pēc tam paši Rātsupītē nomazgājām mutes un tad gājām iekurt pirmo pavasara Saulgriežu uguni, domājot par to, lai cilvēks spēj atrast harmoniju un saskaņu ar dabu, lai dzīvotu saskaņā ar dabas norisēm un likumiem. Tas ir tas ārkārtīgi svarīgais, kas mums šodien vajadzīgs. Kāpēc notiek tas, kas notiek? Tāpēc, ka esam aizgājuši pārāk tālu no dabas ritmiem, no apziņas, ka cilvēks ir tikai maza daļa no lielā Visuma un ka mums ir jārespektē tīrā attieksme pret vidi, jāsaudzē zeme, kura mums dod mājas, baro mūs, veldzē mūs, uztur mūsos dzīvību. Ar šādu pavasara Saulgriežu prāta uzstādījumu mums šis piektdienas rīts sākās. Tad iekūrām uguni, dziedājām spēka dziesmas, katrs domājot par savu ģimeni, par tautu kopumā.

Ne mēs vien šos pavasara Saulgriežus atzīmējām – daudzas folkloras kopas novados gar Daugavu, jūru, Gauju to darīja. Šis tiešām ir laiks, kad katram jāpārvērtē vērtības. Un varbūt nevajadzētu būt neiecietīgiem pret tiem tautiešiem, kuri šajā grūtajā brīdī meklē ceļu mājup, varbūt vajag, lai līdz ar šo viņi spēj labāk novērtēt atgriešanos pie savas zemes, tautas, savas identitātes. Nezinām taču, kādi katram no viņiem bija iemesli Latviju pamest. Mana sajūta ir, ka šo enerģiju, kas caur vīrusu, caur ļaunumu palaista pasaulē, mūsu uzdevums ir pavērst pret gaismu. Es šo domu uztvēru ļoti spēcīgi. Ja ar šo atbildības sajūtu par veselību, par garīgo atbildību dzīvosim, pie tās turēsimies, tad ļaunums kļūs mazāks. Katrs par to esam atbildīgs. Katra tauta, zeme lai sevī šo spēku meklē. Šis pavasaris ar ļauno vīrusu sakrīt ar dabas mošanos, un daba šo spēku iedod. Mums tikai jāvar tās doto spēku paņemt. Man ir pārliecība, ka mēs kvalitatīvi izdarījām to, kas bija jāizdara...»

LAI SAULĪTE MOSTAS! Lielajām bungām rībot, tika iedarbināta zemes enerģija, bet kokles skaņas modināja smalkās enerģijas. Lai saulīte mostas un viss sāk kustēties! Pavasara Saulgriežu dienu Dieviņš mums bija dāvājis tik skaistu! Ārijas Romanovskas foto