Pavērojot no malas
Ar aktieri un režisoru AGRI MĀSĒNU ir interesanti sarunāties ne vien par teātri, lielo mākslu un citām pārpasaulīgām dimensijām, bet arī tīri sadzīviskām lietām — bērniem, mājdzīvniekiem, veselīgiem ēdieniem un dzērieniem, jo viņam tuvs viss dabiskais un vienkāršais. Taču profesionālajā jomā Agra prasības ir augstas un negrozāmas:
Ja es piekristu piedalīties nemākulīgā iestudējumā, es nodotu Kroderu. Dramaturģija jau nav slikta, bet jaunie neizprot. Viņi ir izgājuši augstskolu, bet nav iemācījušies ābeci, pašus pamatus — iekšējo darbību, lugas kodēšanu, rāda tikai pliku formu, atgremo sižetu. Bet ņem un atslēdz to, tā kā savulaik Kroders, kas četras vai piecas reizes taisījis Hamletu un katru reizi tajā atrada ko jaunu un interesantu. Es labāk lasu grāmatu, skatos televizoru, vazājos gar Gaujmalu vai sēžu kafejnīcā un vēroju cilvēkus nekā rītus un vakarus pavadu teātrī, redzot, ka tas, ko tur dara, ir pilnīgi garām. Jaunie režisori ir nesagatavoti, cik katram Dieviņš caur mammu un papu ir devis, tik ir. Aktieriski vēl dabas dots talants izkulsies, bet režijā, ja neesi tajā materiālā galvas tiesu augstāks par aktieriem, pieredzējuši aktieri tādu režisoru elementāri apēd. Ne jau aiz ļaunuma, bet, sajūtot, ka režisors pats nezina, ko grib, katrs sāk vilkt deķīti uz savu pusi, un galā iznāk čiks. Paradoksāli, ka tagad jaunajiem visa pasaule vaļā — ja tajā laikā, kad studēju, man būtu bijusi pieejama tā informācija, kas šobrīd atrodama kaut vai datorā, — tās taču tādas iespējas sevi izglītot! Labs cilvēks vēl nav profesija, man jau ne pret vienu nav nekāda naida vai ļaunuma, varam forši pasēdēt, parunāt, bet profesionālajā ziņā viņi ir absolūti neinteresanti.
AGRIS MĀSĒNS
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv