Piedzīvojumi, pārdzīvojumi, labestība manā mūžā. V

Man kā fizkultūras skolotājam atkal vajadzēja sākt darbu ar sporta laukuma iekārtošanu. Skolas tuvumā bija diezgan līdzens laukums, kas labi derēja sporta laukuma iekārtošanai. Izveidojām skrejceļu un sektorus ar betona apmalēm un piepildījām ar tenisītu.

Fizkultūras skolotājam nācās veikt arī lielu sabiedrisko darbu, viņš bija atbildīgs arī par visas ciema sabiedrības sportiskajām aktivitātēm. Fizkultūras skolotājus aicināja organizēt fizkultūras darbu kolektīvajās lauku saimniecībās. Es sāku rīkoties — ar kolhoza «Zvaigzne» priekšsēdētāju norunājām sasaukt jauniešu sanāksmi. Pirmajā sanāksmē ieradās tikai divi jaunieši, jo pārējos priekšsēdētājs bija mobilizējis par dzinējiem savā medību mastā. Tā viņš «pildīja» mūsu norunu. Ar līdzīgu ierosinājumu griezos pie padomju saimniecības «Burtnieki» direktora Arvīda Rihtera. Drīz tika sasaukti jaunieši un noorganizēts fizkultūras kolektīvs, mani  ievēlēja par tā priekšsēdētāju. Pateicoties saimniecības vadītājam Rihteram, gada laikā kļuvām par vienu no labākajiem fizkolektīviem rajonā. Direktors Rihters un es tikām ievēlēti sporta biedrības «Vārpa» centrālajā padomē. Mums piedāvāja sarīkot Burtniekos sporta biedrības «Vārpa» pirmo spartakiādi.

APBALVOTI. Saimniecības direktoram Arvīdam Rihteram un fizkolektīva priekšsēdētājam Anatolijam Kindzulim, kura vadībā tik īsā laikā uzcēla stadionu, «Vārpas» CP priekšsēdētāja vietnieks P. Pētersons pasniedza ceļazīmes uz PSRS II Tautu spartakiādi Maskavā.

Foto no Burtnieku skolu muzeja krājuma