Piemiņas vai protesta gājiens?
Tuvojoties 16. martam — leģionāru pieminēšanas dienai, kārtējo reizi raisās diskusijas par gājienu pie Brīvības pieminekļa. Visi argumenti par un pret tiek uzskaitīti jau sazin cik gadus pēc kārtas, tamdēļ tāpat ir skaidrs, ka oficiālā vara 16. martā ieslēgs plati «Eiropa mūs nesapratīs», savukārt patriotiskāk (vai nacionālistiskāk, kā nu kuram labāk tīk) noskaņoto sabiedrības daļu pārstāvošie politiķi nosauks varas nostāju par sejas pietuvināšanu Eiropas vietai, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu, un dosies gājienā, lai ar kādām sankcijām viņiem arī tiktu draudēts. It īpaši tādēļ, ka draudi nav uztverami nopietni, jo draudēt ir kas viens, kamēr reāli vērsties pret politiķiem, kurus atbalsta ievērojama daļa sabiedrības, — pavisam kas cits.
Arī gājiena iznākums būs tāds pats kā parasti. Pagrūstīšanās ar tā dēvētajiem antifašistiem Brīvības pieminekļa pakājē, pastiprināta Krievijas preses uzmanība, varas politiķu demonstratīva pavaimanāšana, kā arī lieks plusiņš vēlēšanu sarakstos gājiena dalībniekiem. Pat ne tik daudz par leģionāru pieminēšanu šādā veidā, kā par demonstratīvu sejas netuvināšanu Eiropas zināmai ķermeņa daļai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv