Pieminēt un neaizmirst
Šī diena ir viena no traģiskākajām un drūmākajām mūsu valsts jaunāko laiku vēsturē — tieši pirms 77 gadiem Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu pret Latvijas pilsoņiem, bez tiesas sprieduma un jebkādas apsūdzības uzrādīšanas spaidu kārtā izsūtot uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem. Kā liecina vēsturnieku pētījumi, pirmajā civiliedzīvotāju masu deportācijā lopu vagonos tika sasēdināti 15443 cilvēki — ne tikai latvieši, bet arī ebreji, krievi, poļi, vācieši, tostarp 15% bērnu līdz 10 gadu vecumam. No visiem izdzīvoja vien trīs piektdaļas izsūtīto, bet 6081 gāja bojā svešumā — tāda šaušalīga statistika.
Teju vai pusgadsimtu par to nerunāja, un tikai 1987. gada 14. jūnijā, dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, Sibīrijā nomocīto piemiņu uzdrīkstējās godināt Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki - 86 dalībnieki. Jau pēc gada pirmo reizi pēckara vēsturē Helsinki - 86 dalībnieks Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem iznesa sarkanbaltsarkano karogu, modinot tautas nacionālo pašapziņu neatkarības atgūšanai. Divas nedēļas iepriekš Latvijas radošo savienību plēnumā Mavriks Vulfsons pirmo reizi no tribīnes tika izrunājis vārdu okupācija, turpinājās starptautiskais folkloras festivāls Baltica 88, un dziesmotā revolūcija bija sākusies.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv