Pieminot represētos
Godinot 1941. gada 14. jūnija deportācijā izsūtīto cilvēku piemiņu, Valmierā pie dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis.
Tajā skanēja patriotiskas dziesmas Valmieras Kultūras centra vīru kora «Imanta» izpildījumā, Gunāra Geduševa saksofona mūzika un ar prozas lasījumiem piedalījās Valmieras teātra aktieris Arnolds Osis.
«Arī es esmu represētais, mani izsūtīja 1949. gada 25. martā uz Tomskas apgabalu, man tad bija 19 gadi,» stāsta Staņislavs Dredžuls. «Latvijā ar ģimeni dzīvojām pie Lubānas ezera, un tajos laikos mūs atzina par dzimtenes nodevējiem — izsūtīja bez tiesas. Vietējie, čuvašu tautības ļaudis, jau bija informēti, ka atsūtīs latviešus — izglītotus, ar staltu stāju. Kopā ar vēl kādu ģimeni mūs ielika vienā istabā, kurā nodzīvojām gadus trīs, tad pārgājām uz citu kolhozu. Pirmie divi gadi bija ļoti smagi, jo nebija ko ēst. Mums piešķīra pļavu, kurā stādījām kartupeļus. Tur ir sausais klimats un kartupeļi izaug zaļi. Izsūtījumā nodzīvoju līdz 1957. gada februārim. Vispirms apmetos Balvos pie paziņas, tad pārcēlos uz Valmieru. Mums pateica, lai uz dzimto vietu nebraucam, citādi atkal būs nepatikšanas.»
ATCERES BRĪDĪ. Klātesošos uzrunā Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv