Pils senatnīgajā gaisotnē

— Kad braucu projām no Amerikas, draugi man deva trīs mēnešus Latvijā, teica, tu noteikti atgriezīsies... Bet es esmu te un to nenožēloju. Nenoliedzami, Amerikā izgāju milzīgu dzīves skolu. Tur strādājot pieczvaigžņu viesnīcā, guvu ļoti lielu pieredzi, iepazinu visu šī biznesa virtuvi — esmu strādājusi gan par viesmīli, gan par bārmeni, arī recepcijā. Tagad labi saprotu savus darbiniekus, viņu pienākumus, viņu ikdienu. Tas ir ļoti nepieciešams, lai visu, kas notiek pilī, varētu pārvaldīt. Saimniecība ir liela, te ir ko darīt, arī kolektīvs liels — ap 30 cilvēku, — par sevi stāsta Agneta. Kāda bija šī pirmā sezona pilī?Ļoti aktīva. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu bija īpaši daudz kāzu — gandrīz katru nedēļu, reizēm pat piektdien un sestdien. Bija arī ļoti lielas kāzas, ap 200 cilvēku — precējās Amerikas latvieši, kuri pirms diviem gadiem Dikļos bija cita Amerikas latviešu pāra kāzu viesi. Pils priekšpusē tika uzcelta liela telts muzikantiem un galdiem, visus arī izguldījām pilī. Bez tam notikuši arī visi pārējie vasaras pasākumi. Tā ka ļoti aktīvi strādājām. Lai arī karstākā sezona garām, joprojām viss notiek — brauc daudz individuālo viesu, notiek dažādi pasākumi. Piemēram, viņnedēļas nogalē Valmierā notika starptautiskā suņu izstāde, un viesnīca bija pilna ar dažādu šķirņu suņiem, ko te izguldījām. Katru gadu jau tiek ieplānots, ka oktobra pirmā dekāde būs suņu dienas, un suņu saimnieki zina, ka mēs viņus uzņemsim. Atzīšos, redzot kādu kundzi ar saviem vēja suņiem kā senos laikos staigājam pa pils gaiteņiem, pārņem tāda interesanta sajūta. Ļoti gribētos, lai pils parkā būtu iespējamas arī izjādes ar zirgiem.Tagad apmēram saprotu, kā noslodze mainās sezonā, kā nesezonā. Protams, ziemā, kad viesu ir mazāk, darba ir vairāk. Neesam taču Rīgā, līdz ar to jāpieliek lielāka piepūle, lai viesus ieinteresētu doties uz Dikļiem. Bet, kad viņi te atbrauc, ir pārsteigti un jūtas kā pasakā. Mēs viņus te apčubinām, palutinām, un visi aizbrauc apmierināti un priecīgi.