Politiskās veģetēšanas sindroms
Drīzumā gaidāmās Latvijas prezidenta un mazākā mērā virknes augstu amatpersonu vēlēšanas kārtējo reizi rada pārdomas par to, cik ierobežotas patiesībā ir mūsu iespējas ietekmēt šos procesus. Šim faktam, cita starpā, nevajadzētu nevienu pārsteigt, ja paraugās plašāk, tad ne mazāk ierobežotas ir arī citādi domājošo iespējas nokļūt pie reālās varas svirām.
Latvijā oficiāli un arī reāli, protams, pastāv demokrātija, un visiem it kā ir tiesības vēlēt vai tikt ievēlētiem, nemaz nerunājot par tiesībām stāstīt visu, kas uz sirds un mēles. Tikmēr praksē starp deklarētajām tiesībām un nevēlamu personu iespējām nokļūt tajos varas ešelonos, kur tiešām notiek reālu politisku lēmumu pieņemšana, cik nu tie vispār tiek pieņemti Latvijā, atrodas liels skaits dažādu ekonomisko, informatīvo un politisko filtru, bet, ja nu kādam virtuozam tomēr izdodas caur tiem izlocīties, tad vienmēr pastāv iespēja nolikt viņu pie vietas ar attiecīgo dienestu palīdzību. Toleranti un bez nagu maukšanas, taču nepārprotami liekot saprast, ka pilsoņa uzskatu un pārliecības dēļ dažas durvis viņam ir slēgtas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv