Pretendente uz premjera krēslu

Vispirms par politiku. Pašlaik potenciālā premjera figūra no Vienotības ir Solvita Āboltiņa. Vai kādā variantā tiek izskatīta arī Andra Piebalga kandidatūra?

Viņš ir atteicies no iespējas kļūt par premjeru. Kad mums par to bija sarunas iepriekšējā valdes sēdē, Andris Piebalgs šim amatam nominēja mani un arī ļoti argumentēti izskaidroja, kāpēc tā būtu jādara. Pats viņš šobrīd nejūtas gatavs to uzņemties, es zinu, ka cilvēkiem pret viņu ir pozitīva attieksme, taču Andra Piebalga lēmums ir jārespektē.

Pazīstot Andri Piebalgu samērā labi, domāju, ka viņš pašlaik reāli ir diezgan patālu no tā politiskā ķēķa, kas ir Latvijā, iespējams, arī no pašmāju ekonomikas. Jo viņš tomēr ir — labā nozīmē — pasaules pilsonis.

Jā, viņš ir pasaules pilsonis. Es tiešām ļoti priecājos, ka viņš pievienojies Vienotībai. Jo mēs Latvijas politikā tik bieži lietojam šos patīk un nepatīk, tāpēc plusos nāk viņa pieredze, strādājot Eiropā, jo tur jābūt argumentiem, un Andrim Piebalgam vienmēr argumenti ir izsvērti un pamatoti. Kad viņš nāca uz Vienotību, Andris Piebalgs lūdza apsolīt, ka viņam netiks uzspiests ieņemt kādus amatus, jo viņam ir jāsaprot, kas notiek Latvijas politikā. Un tā zināmā mērā ir taisnība, ka viņš šobrīd vēl nejūtas gatavs tieši šai politikas neredzamajai pusei jeb virtuvei, kura ļoti parādās uz āru ne tajā labākajā veidolā sabiedrībai.

No valdošās koalīcijas — Vienotības politiskajiem konkurentiem nacionāļiem un zaļzemniekiem — manuprāt, ir divas spēcīgas figūras premjera amatam, kuras tomēr laikam netiks virzītas. Nacionāļiem tas ir Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, taču viņam laikam prioritāte ir Eiropas lietas...

Gribu teikt, ka Latvijā laikam ir bijis tikai viens tāds cilvēks — ekspremjers Valdis Dombrovskis, kurš spētu atteikties no daudz labāk apmaksāta darba Eiropas Parlamentā, lai nāktu cīnīties ar tām problēmām, kas ir Latvijā. Drīzāk Roberts Zīle tomēr nebūtu gatavs nākt un kandidēt...