Prezidents pašu vietā?
Latvijā kārtējo reizi uzvirmojušas diskusijas par tautas vēlēta prezidenta nepieciešamību, it īpaši saistībā ar faktu, ka prezidenta, gan ne tautas vēlēta, vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus šīs diskusijas aizēno citu ļoti svarīgu politiskās dzīves aspektu — vajadzību pēc tiešas līdzdalības.
Latvijā ar politiku saistītos gadījumos parasti ir neiespējami atrast konkrētus atbildīgos par sistēmiskām vai konceptuālām kļūdām un neveiksmēm. Mēs, protams, ik pa brīdim noķeram pie rokas pa kādam nodokļu nemaksātājam, korumpantam vai pilsonim, kurš sajaucis valsts un savas kabatas, tomēr pie kādām nebūt pārmaiņām sistēmā kopumā šie gadījumi noved ārkārtīgi reti. Pat tad, kad nebūšanas sistēmā noved pie traģēdijām ar milzīgu sabiedrisko rezonansi — kā «Maxima» traģēdija Zolitūdē, rosības un taisnības meklējumu uzplūdiem tikpat drīz seko atplūdi dēļ ieslīgšanas savstarpējos interešu un gāganu karos.
Par galveno šādas situācijas vaininieci tradicionāli tiek uzskatīta mūsu pašu ievēlētā Saeima, kuras pieņemtie likumi daudzās jomās ir ar pamatīgiem caurumiem, ko iespējams izmantot manīgiem ļaudīm. Likumi galu galā ir par politiskajām partijām dēvēto interešu grupu savstarpējā tirgus rezultāts, un šie tirgi parasti beidzas ar to, ka visi vilki ir paēduši. Kas attiecas uz kazām (vēlētājiem), tad par to nosacīto veselību likumdevēji parasti sāk uztraukties tikai priekšvēlēšanu periodos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv