Prezidents starp Rietumiem un Austrumiem
Viens no pēdējā laika vairāk apspriestajiem politiskajiem notikumiem ir jautājums par Valsts prezidenta Andra Bērziņa grūto izvēli — braukt vai nebraukt uz 9. maija pasākumiem Maskavā. Šogad aprit 70 gadu kopš II Pasaules kara beigām, tamdēļ svinības gaidāmas īpaši vērienīgas. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju pasaulē kopumā, tās lielā mērā būs arī atklāta pozicionēšanās starp «savējiem» un «svešajiem», parādot, kāda ir kuras valsts oficiālā attieksme pret II Pasaules karu un tā iznākumiem.
Piedevām vēl vēsture ir spītīga lieta, un nekādi centieni to sagrozīt nevar mainīt faktu, ka nacistiskā Vācija tika sakauta galvenokārt ar PSRS spēkiem (un milzīgiem cilvēku upuriem). Par tā dēvētajiem Rietumu sabiedrotajiem pareizāks būtu vārds «piedalījās», jo Rietumos slavinātais desants Normandijā izcēlās tikai pēc tam, kad kara iznākums jau bija izlemts. Tajā pašā laikā PSRS pēc nacistu sagraušanas pat prātā nenāca atgriezties mājās — tā vietā padomju vara ievācās virknē iepriekš neatkarīgu valstu, tajā skaitā arī Latvijā. Ar piebildi, ka šī ievākšanās tika saskaņota ar ASV un Lielbritāniju, vienam biedram un diviem seriem Jaltā vienkārši sadalot ietekmes zonas Eiropā. Attiecīgi Latvijai II Pasaules karš de facto beidzās nevis 1945. gadā, bet gan tikai līdz ar neatkarības atjaunošanu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv