Prezidentūra netraucēs skandalēt
Atsākot kārtot ebreju īpašumu kompensēšanu, valdība atkal nav izvēlējusies īsto laiku. Tā pārvērtē ES prezidentūras disciplinējošo efektu. Jā, mūsu, latviešu, spilgta iezīme ir izmisīga vēlme, svešos ļaudīs nokļūstot, izlikties esam daudzkārt labākiem un pareizākiem, gudrākiem un devīgākiem nekā ikdienā. Taču paļauties uz šo ieradumu nedrīkst — jo kas zina, kad mākslīgā savaldības čaula saplaisās, ļaujot vaļu mūsu patiesajām emocijām.
«Vienotība», kas šajā Ministru kabinetā uzņēmās visu atbildību par Latvijas ārpolitiku un par tās starptautiskajām saistībām, patlaban ir pamatīgās sprukās. Jo ilgāk tiek vilcināta risinājuma atrašana ebreju pirmskara īpašumu restitūcijai, ko esam apņēmušies veikt, parakstot starptautisku vienošanos (tā saukto Terezina deklarāciju), jo nelāgāk Latvijas starptautiskajai reputācijai, jo vairāk problēmu krājas tās valdībai un diplomātiem. Turklāt muļļāšanās notiek jau no 2006. gada, kad problēmai pieķērās Aigara Kalvīša kabinets un ātri vien sabijās no savas lielās dūšas. Pēdējais mēģinājums parādīt, ka vezums tiek kustināts, beidzās ar izmisīgi nokušinātu skandālu — tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!-TB/LNNK) toreiz demonstratīvi atkāpās no sava amata, jo viņa nostāja šajā jautājumā konfliktēja ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska doto uzdevumu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv