Pusotra stunda ar Ingunu Baueri
Rakstīšana ir mana aizraušanās un lielākais prieks. Tā par sevi saka literāte, inženiere, pedagoģijas maģistre Inguna Bauere. Viņa par savu dvēseles pilsētu sauc Liepāju, bet, pēc studijām apprecējusies. pārcēlās uz dzīvi Vecpiebalgā. Sākumā darbs kolhozā, tad vairāk nekā desmit gadi nostrādāti Vecpiebalgas vidusskolā un tikpat — Ērgļu profesionālajā vidusskolā.
Tikšanos ar pasākuma apmeklētājiem rakstniece sāka ar nelielu filmiņu, kuru veidojusi LU žurnālistikas studente. Pēc filmas Nepazust puzlē noskatīšanās rakstniece teic: «Tur bija pastāstīts viss par mani, nu es varu doties projām.» Protams, tas bija joks. Pusotra stunda aizritēja nemanot, klausoties Ingunas Baueres stāstījumu par to, kā top viņas grāmatas. I. Bauere stāsta: «Mazliet neparasti, ka tehnisko zinātņu absolvente sāk rakstīt vēsturiska satura grāmatas. Bet ir arī pragmatisks skaidrojums – mūsu samērā nelielajā novadā ir četri muzeji. Kad visi materiāli pa rokai, kā tu nerakstīsi par vietējiem dižgariem? Cilvēki, par kuriem esmu rakstījusi, visi gribējuši ar mani komunicēt. Var ticēt, var neticēt, tomēr kaut kāda mistika tur pastāv.»
Bauere oficiāli rakstniecībā debitēja 2004. gadā ar romānu Sauc mani sniegā, kas uzvarēja Lata romānu konkursā. Nu jau iznākušas gana daudzas grāmatas. Dažādu paaudžu cilvēkus valdzina Ingunas rūpīgā iedziļināšanās 18. un 19. gadsimta Latvijas kultūrvēsturē, nezināmu faktu celšana gaismā, kā arī spilgtie psiholoģiskie portreti.