Raitis Ravinskis: Valmierai pavērsies iespēja kļūt par vieglatlētikas galvaspilsētu
2018. gads Valmieras vieglatlētiem iesācies pozitīvā gaisotnē — gūtas medaļas vietēja mēroga sacensībās, Latvijas čempionātos jauniešiem un pieaugušajiem izcīnītas desmit zelta medaļas, vairāki mūsu sportisti pārstāvējuši Latvijas izlasi starptautiskās sacensībās. Pozitīvo darbu sarakstu papildina janvāra noslēgumā pieņemtais Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmums atbalstīt projekta «Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija un vieglatlētikas manēžas būvniecība» realizācijas uzsākšanu.
Līdz ar šīm pozitīvajām pārmaiņām kādu laiku Valmieras vieglatlētiem nāksies samierināties ne ar tiem labākajiem treniņu apstākļiem, tomēr veroties ar gaišu skatu nākotnē, — to atzīst arī ilggadējais Valmieras Bērnu sporta skolas vieglatlētikas treneris RAITIS RAVINSKIS.
Par stadionu
«Latvijas vieglatlētu vidū Jāņa Daliņa stadions, šķiet, ir vismīlētākais,» savā vairāk nekā 40 gadu darba pieredzē novērojis Raitis. Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kuri bijuši liecinieki stadiona vairākkārtējām pārmaiņām — skrejceļš vien šo daudzo gadu laikā ir mainījis izskatu vismaz četras reizes. «Kad pirmo reizi kā Cēsu sporta skolas audzēknis 1967. gadā startēju šajā stadionā, tad segumu klāja izdedžu celiņš. 1971. gadā kļuvu par Latvijas junioru čempionu tāllēkšanā un izcīnīju 2. vietu 100 m skrējienā jau uz gumijas bituma seguma, bet septiņdesmito gadu beigās segumu nomainīja gumijas plāksnes.» Kopš 1993. gada stadiona segums ir palicis tādā izskatā, kāds tas ir redzams pašlaik.
«Visus šos gadus šeit rīkotas augsta līmeņa sacensības. Aptuveni no 1993. gada piecpadsmit gadu griezumā visas lielākās vieglatlētikas sacensības notika tieši Valmierā, jo šeit bija labākais segums Latvijā. Sporta biedrību un Latvijas izlašu treniņnometnes arī ļoti bieži tika rīkotas pie mums.» Tomēr pēdējos gados Daliņa stadionā skrejceļš bija tik ļoti novecojis, ka tieši tādēļ bija problemātiski rīkot augsta līmeņa sacensības — vajadzības gadījumos tas ticis pielāpīts. Ir skaidrs, ka tas savu mūžu ir nokalpojis. Treneris nebaidās paust viedokļus, ko saņēmis no saviem ārvalstu kolēģiem. «Jau 2016. gadā, kad Valsts prezidenta balvas izcīņas laikā viens no Lietuvas izlases treneriem jautājis: «Vai Latvijā nav labāka stadiona, kur rīkot tāda līmeņa sacensības?», bija saprotams, ka stadiona kvalitāte sāk traucēt. 2017. gadā te norisinājās Baltijas valstu sacensības vieglatlētikā U18 grupā — Igaunijas sportists atteicās skriet pa skrejceļa sesto celiņu, jo priedes sakne bija pacēlusi segumu pie kārtslēkšanas sektora, šķēršļu skriešanas ūdens bedrē nav bijis iespējams piepildīt ūdeni atbilstoši sacensību sarīkošanas noteikumiem.»
«Jāņa Daliņa stadiona infrastruktūra un vide ir piemērota, lai mēs Valmierā spētu uzņemt augstāka līmeņa sacensības, tikai ir nepieciešama rekonstrukcija.» Par to liecina arī vēsturiskie vieglatlētikas sasniegumi, kad tieši Daliņa stadionā 90. gados daudzās disciplīnās tika uzstādīti labākie rezultāti. Savā laikā skrejceļš ir bijis labākais Latvijā — no desmit labākajiem Latvijas sasniegumiem 400 m skrējienā astoņi tika uzstādīti tieši Valmierā. Pašlaik apmierinošā līmenī ir vieglatlētikas sektori — lodes grūšanas, tāllēkšanas, kārtslēkšanas un augstlēkšanas sektori, un, kā teic R. Ravinskis, varētu būt, ka diska sektors ir labākais Latvijā. Lielākā problēma ir skrejceļš, kuru var izmantot treniņu procesam vai vietēja līmeņa sacensībās, bet tas nav piemērots, lai rīkotu augsta mēroga sacensības.
«Man valmierieši jāapsveic ar to, ka jaunajā projektā stadiona aplī ir ieplānoti astoņi celiņi. Vienmēr finālsacensībās startē astoņi sportisti, bet līdz šim stadiona aplī bija tikai seši celiņi, līdz ar to sacensību kvalitāte zuda.»
Par manēžu
Runājot par treniņu apstākļiem ziemas periodā, kad vieglatlētiem visvairāk nepieciešama manēža, Raitis atzīst, ka stadionā esošā manēža zem tribīnēm nav peļama. «Manēža ir piemērota, lai trenētu vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību, un to slavē gan mūsu pašu sportisti, gan tie, kuri atbrauc šeit treniņnometnēs», taču vieglatlētika nesastāv tikai no fiziskās sagatavotības. Treniņu procesā svarīga sastāvdaļa ir tehnisko disciplīnu apguve un pilnveidošana (visas lēkšanas disciplīnas, lodes grūšana, barjeru skriešana), kura esošajā manēžā ir ierobežota. «Problēma esošajā manēžā ir samērā mazās telpas. Pietiek uz vairākiem skrejceliņiem uzlikt barjeras, lai citiem sportistiem treniņprocess tiktu apgrūtināts vai ierobežots. Pašlaik situācija ir daudz sliktāka, nekā tā bija, piemēram, 80. gados, kad Valmierā mums bija piepūšamā halle, kur trenēties.» Pašreizējā situācijā valmierieši bieži ir spiesti braukt trenēties uz tuvākajām manēžām Limbažos, Valgā, Viru vai Tartu, lai spētu aizvadīt pilnvērtīgu treniņprocesu un sportisti būtu gatavi konkurēt.
Jauno manēžu Valmieras vieglatlēti gaida ar lielu entuziasmu, un liela interese par to ir arī visai Latvijas vieglatlētikas sabiedrībai. «Gaida ne tikai vieglatlēti, bet arī citu sporta veidu pārstāvji. Ja realizēsies šis projekts, tā būs Latvijā labākā manēža un Valmierai pavērsies arī iespēja kļūt par Latvijas vieglatlētikas galvaspilsētu.»
Valmieriešu sasniegumi
Valmierieši iegulda smagu darbu treniņos, lai noturētu Valmieras vieglatlētiku līmenī. Bet, lai sasniegtu augstus rezultātus, ir nepieciešama rūpīga treniņu sistēma un infrastruktūra, kur to realizēt. Pamats valmieriešiem ir labs, to apliecina arī 2015. un 2016. gadā iegūtās atzinības, kad sporta skolas vieglatlētikas nodaļa tika vērtēta kā otrā un trešā labākā valstī konkurencē starp vairāk nekā 50 skolām. Kā atzīst R. Ravinskis: «Diemžēl šobrīd neviena augsta līmeņa pieaugušo vieglatlēta mums nav, vienīgi varam lepoties, ka mūsu bijušie audzēkņi Oskars Melbārdis un Oskars Ķibermanis nes Valmieras un Latvijas vārdu pasaulē.»
«2017. gadā mūsu rezultāti nebija tik augstvērtīgi, lai gan pirmajā desmitniekā turamies stabili. Piemēram, tikko notikušajā Latvijas čempionātā U16 grupā visvairāk medaļu ieguva tieši mūsu Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņi — astoņas medaļas, kur piecas no tām augstākā kaluma. Pēdējo desmit gadu laikā valmierieši ik gadu regulāri izcīna 40 līdz 50 medaļas Latvijas čempionātos dažādās vecuma grupās un 10 līdz 15 sporta skolas audzēkņi un vieglatlētikas kluba sportisti tiek aicināti pārstāvēt Latvijas izlasi. Noteikti atzinīgi jāvērtē arī mūsu veterānu sniegums, kuri pēdējos pāris gados, pateicoties Sandras Kaufmanes ieguldītajam darbam, izcīna vadošās vietas sacensībās Latvijā.»
Valmierā tiek aizvadītas daudzas sacensības — Valsts prezidenta balvas izcīņa, Latvijas čempionāti daudzcīņās, Baltijas valstu sacensības mešanas disciplīnās, 23 gadus pēc kārtas Valmieras spēles jauniešiem, Valmieras čempionāts, Valmieras veterānu čempionāts u.c. Sākot no 2012. gada, Raitis visās Valmierā rīkotajās sacensībās ir uzņēmies galvenā tiesneša pienākumus. «Man kā galvenajam tiesnesim jāpateicas visiem sadarbības partneriem — aptuveni simt tiesnešiem, Daliņa stadiona darbinieku kolektīvam un visiem iesaistītajiem, kas ļāva veiksmīgi un bez starpgadījumiem sešu gadu garumā sarīkot sacensības labā līmenī. Valmieras spēles jauniešiem, kuras ir lielākās jauniešu vieglatlētikas sacensības valstī, centīsimies sarīkot arī stadiona rekonstrukcijas laikā. Acīmredzot tās notiks Igaunijas pilsētā Valgā.»
Ne vienmēr viss sanāk. «2017. gadā jaunatnes olimpiādē Valmieras jaunie vieglatlēti neizcīnīja nevienu medaļu. Vairāk nekā četrdesmit gadu darba praksē šis laikam bija otrais gadījums, kad, sacensībām beidzoties, paliekam bez godalgām. Uzskatu, ka trūkums mums ir arī publicitāte — sociālajos tīklos par maz sevi reklamējam, un informācija gan par sacensībām, gan pasākumiem, ko rīkojam, ir nepietiekama — tā ir niša, ko vajadzētu attīstīt.»
Lai vai kā, treneris norāda: «Valmiera vieglatlētiku mīl — trenējas daudz bērnu un jauniešu. Mēs esam gatavi pārciest rekonstrukcijas radītās neērtības, lai nākotnē trenētos atbilstošā stadionā un jaunā kvalitatīvā sporta manēžā!»
P.S. Kā ziņo Valmieras pilsētas pašvaldība, būvdarbi stadionā tiks uzsākti 24. martā. Tie teritorijā sāksies ar būvlaukuma sagatavošanu, veicot teritorijas norobežošanu, apsardzes nodrošināšanu un citus darbus. Projekta realizācija paredz arī teritorijas atbrīvošanu no kopumā 112 kokiem, pārsvarā tiem, kuri atrodas vietā, kur tiks paplašināts stadions un būvēta manēža. Koku ciršanu plānots veikt 2018. gada aprīlī. Nocirstie koki tiks izsolīti atklātā izsolē. Vasaras sezonā būvdarbus plānots organizēt visā stadiona teritorijā, Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņiem atstājot pieejamu futbola laukumu un stadiona skrejceliņus (izņemot starta/finiša taisni). Stadiona tribīņu, āra sporta laukumu un bērnu rotaļu laukuma teritorija, kā arī zāliens stadiona teritorijas priekšpusē līdz Dīvaliņa ielai, sākot no 24. marta, tiks norobežots būvdarbu vajadzībām. Pēc būvlaukuma sagatavošanas turpināsies esošās tribīņu ēkas demontāža un vieglatlētikas manēžas pamatu izbūve. Būvdarbus veiks piegādātāju apvienība «Lemminkainen», būvuzraudzību — «Būvuzraugi LV». Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17,85 milj. EUR apmērā (bez PVN), to starpā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5,3 milj. EUR.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv