Raudzīties dienai acīs

«Gadu mijas brīvdienās biju domājusi: nekur neiešu, sēdēšu mājās pie televizora, kā cilvēks parastais. Otrajā dienā kājas pašas bija nemanot zābakos iešļūkušas. Gāju pa pļavu. Vienkārši pāri laukam, jo visu laiku gribas kustēties un kaut ko jaunu redzēt,» sacīja Santa Paegle, kuru pazīst daudzi, bet katrs citādāk. Kādam viņa ir cilvēks, kas palīdzējis izveidot aktīvā tūrisma maršrutu, kāds bauda viņas fotogrāfes talantu, pētot blogu Santas stāsti. Beverīnas novada bērniem un jauniešiem viņa ir paraugs sportā, viņu trenere krosmintonā. Taču krosmintona vidē viņa ir konkurente, kura kāpj sportisko panākumu virsotnē. Ceļotājs no vilciena kupejas atcerēsies, ka Santa ir draugs, kas satikts ceļā. Jauna sieviete ar neizsīkstošu enerģiju, ar ceļotāja garu.

Būvē muižas un baznīcas

Tā ir Santas jaunākā aizraušanās, tāpēc par to jāpastāsta vispirms. Esot Eiropas valstīs, viņa aplūkojusi Franciju, Ungāriju miniatūrā un padomājusi, ka tuvējā apkārtnē ir brīnišķīgas celtnes, kuras vērts parādīt miniatūrā, mērogā 1:25. Pašlaik Santas mājas pagalmā jau apskatāma Trikātas baznīca maza bērna augumā, bet top arī Mēru muiža un Vijciema baznīca.

«Latvijā nav tāda parka, kur objekti skatāmi miniatūrā. Jā, daru lietiņu, kas uz nākotni vērsta,» smējās Santa, stāstot, ka Trikātas baznīca jau nostāvējusi zem klajas debess vasaras svelmē un ziemas spelgonī. Izturējusi.

«Viss notiek lēnu garu. Viss rodas galvā. Iecere tā rodas, tad izdomāju, kā piepildīt. Šis darbiņš ir tāds pamatīgs, tur iemācos pacietību, knibinos. Viss top pa īstam, no īstiem celtniecības materiāliem. Neteikšu, kuriem, jo tas ir tas noslēpums, lai izdotos.  Katram taču ir lietas, kas patīk: gleznot, adīt, nu, es esmu tāds tehniskāks cilvēks,» tā Santa, rādot, cik piņķerīgi pašlaik ir veidot Vijciema baznīcu, kas no koka, jumts no koka zvīņām.

SIMTIEM KILOMETRU AR VELOSIPĒDU — tādu ceļošanas veidu labprāt izvēlas Santa Paegle. Viņa dodas arī garos pārgājienos: 60 kilometri diennaktī un milzum daudz emociju. Jāņa Līgata foto