Reformācijai — 500
Reformācija bija laiks, kad ļaudis bija apreibuši priekā. Viduslaiku noputējušajos pagrabos tie bija atraduši 1500 gadus senus, piepildītus un pāri plūstošus traukus ar labi nostāvējušos vīnu. Tie no jauna atrada un cēla gaismā Svētajos Rakstos atklāto Evaņģēliju, kas pildīja ļaudis ar Svēto Garu, ka tie gavilēja Dievam par Pestīšanu, ko Viņš bez maksas dāvājis mums, cilvēkiem, kā pravietojis Jesaja: «Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!»
Vārds «reformācija» ir pretējs vārdam «deformācija». Reformācijas mērķis nebija radīt ko jaunu, bet atjaunot tolaik spēcīgi deformēto baznīcu tās sākotnējā veidolā. Luters sevi nesauca par reformatoru. Viņa pārliecība bija, ka Baznīcu reformē Dieva Vārds. Luters saka: «Es tikai piekodināju, mācīju un sludināju Dieva vārdu, neko vairāk. Un tomēr, kamēr es gulēju vai Vitenbergā kopā ar Filipu Melanhtonu un Amsdorfu dzēru alu, šis Vārds pāvestību ievainoja stiprāk, nekā jebkad kāds princis vai imperators būtu spējis. Es nedarīju neko, Dieva vārds izdarīja visu.»Lutera teoloģiskais jautājums bija: kā es varu iemantot žēlīgu Dievu? Reformācijas centrālais jautājums bija par pestīšanu žēlastībā jeb taisnošanu ticībā. Lai gan Dieva žēlastība tika vārdā pieminēta un sludināta, tomēr Aristoteļa un daudzu citu faktoru ietekmē šī sludinātā vēsts cilvēkam nenesa mierinājumu un iepriecinājumu, jo vārds «žēlastība» tolaik bija ieguvis Rakstiem svešu izpratni. Žēlastība tika saprasta kā Dieva dāvana, kuru «ielejot» cilvēkā cilvēks saņem spēju darīt labus darbus, kas tad galu galā arī ir tie, kas cilvēkam sagādā atpestīšanu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv