Īsā laikā galvenokārt ar pašu spēkiem un 50 tūkstošiem rubļu no Kultūras fonda agrākā kroga ēka tika pārvērsta par ērtu tautas namu.
Jubilejas ieskaņu Liesma sāka 11. oktobrī, šoreiz, kad apaļā jau nosvinēta, vēl neliels atskats vēsturē, lielākoties uz tā saukto padomju laiku.
Varām mainoties
1940. gada 4. augustā Lauksaimniecības biedrības namā, klātesot ap 600 cilvēkiem, tautas sapulcē tika nodibināta lauku strādnieku arodbiedrība. 1941. gada 29. jūnijā Rencēnos steigā iebrauca istrebiķeļi no Valmieras, viņi pie tautas nama nošāva Jāni Lecīti.
1941. gada 6. jūlijā Rencēnos jau ieradās vācieši, sākās vācu okupācijas periods. Par sadarbību ar čekistiem tika nošauti Rencēnu kroga īpašnieks Briedis un viņa sieva. 1944. gadā Rencēnu tautas nama Lauksaimniecības biedrības zāle kļuva par lazareti ievainotajiem vācu karavīriem. Kā zināms, 1945. gada maijā pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas vāciešus Latvijas teritorijā atkal nomainīja padomju vara, sākās kārtējais okupācijas periods. Taču tas nenozīmē, ka Rencēnos apsīka kultūras dzīve!
PILNGADĪBA KLĀT. Pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi. Pilngadības svētki Rencēnu kultūras namā, pasākumu vada Rencēnu vidusskolas skolotājs Gunārs Kego (pirmais no kreisās). Ineses Birzkopes arhīva foto