Romantiķis pie avota iztekas
Svētdien Valmieras teātra Lielajā zālē notiks pirmizrāde Vara Braslas iestudējumam Lattia, Laura Gundara lugai par maz izpētītu latviešu vēstures posmu — 19. gadsimta pirmo trešdaļu, kad nācijas pamati vēl tikai veidojas un pat līdz Pirmajai atmodai vēl jāgaida vairāki desmiti gadu. Tikko radušies pirmie turīgie cilvēki, kas grib kaut ko mainīt, un parādījušies arī pirmie ideālisti. Viens no viņiem ir Cimzas Jānis, 20 gadus vecs mājskolotājs, kam draudze saziedojusi naudu, lai viņš varētu braukt un mācīties augstās skolās Vāczemē. Šo gandrīz vai vēsturisko personu, ko mēs pazīstam kā Dziesmu svētku tēvu Jāni Cimzi, šajā uzvedumā spēlē MĀRTIŅŠ MEIERS.
Vai šodien vēl vispār ir iespējami tādi cilvēki kā tavs varonis?
Tādi cilvēki ir vajadzīgi! Tā nav luga par viņu, un tomēr... Viņš ir romantiķis, kam nebija kauns teikt vārdus «nest gaismu», «es gribu, lai cilvēki garīgi izglītojas». Šodien mēs mazliet it kā kaunamies no tādām patētiskām lietām, vērtējam tās aizdomīgi. Cimzes naivais, cerību pilnais skatījums uz cilvēku, ideja, ka cilvēks var mācīties un kļūt labāks, — tā ir pazudusi šodienas troksnī.
Tu minēji, ka Cimze nav revolucionārs.
Skatoties uz tā laika vēsturiskajiem apstākļiem — Vidzemē kungi ir vācu muižniecība, ierēdņi pārstāv Krievijas impēriju, šķiet, ka pārmaiņām jābūt radikālām: viss jānoslauka līdz ar zemi. Tās pašas domas, kas daudziem ir šodien: Saeimai jāizsit logi, pretimnācējam jāiespļauj sejā. Bet Cimze grib iet citādu ceļu, viņš nav pret sistēmu, viņš ir par izglītību, par gara celšanu. Viņš grib panākt to esošajā un jau pietiekami sakārtotajā sistēmā. Viņš negrib graut, viņš grib celt un uz tiem pamatiem, kas jau ir. Lugā pretējo uzskatu pārstāv krodzinieks Kārlis, un Tālivaldis Lasmanis to sulīgi pasniedz. Viņa ideja ir: te ir mūsu zeme, un te mēs tagad būsim kungi. Bet šī revolucionārā ideja ir pārāk strauja un asa. Cimze domā ilgtermiņā. Tā ir izvēle: nodedzināt visu līdz zemei un sākt no jauna, kā to gribētu Kārlis. Vai celt uz tiem pamatiem, kas jau ir, — tas ir Cimzes ceļš.
MĀRTIŅŠ MEIERS: «Cimze ir avots. Sākums ļoti daudzām kustībām, kas vēlāk bija svarīgas latviešu kultūrā.»
Gata Priednieka-Melnača foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv