Sajūtu māja top nepagurstot
«Rūpes un atbildība par kaut ko fizisku (cilvēkiem, suņiem, kaķiem, zivīm, putniem, dārzu...) mūs piesaista vietai, un es šīs saites esmu uzņēmusies labprātīgi, ar pateicību, un pati tās vēl vairoju, jo to dēļ man tagad ir mīļas mājas šeit Amerikā. Protams, palīdz arī cilvēku labvēlīgā attieksme pret mani. Tas arī ir mans iedzīvošanās noslēpums. Tāpēc man gribētos lūgt latviešiem, lai viesmīlīgi uzņem cilvēkus, kas no sirds grib veidot sev mīļas mājas Latvijā. Labestība vairo labestību. Būtu taču jauki, ja Latvija kļūtu pasaulē pazīstama ar savu labestību, vai ne?» tā bilda valmieriete ILZE BĒRZIŅA (JANSONE), kura jau vairākus gadus kopā ar dēlu Filipu, vīru un savu 15 gadus veco sunenīti Sāru (viņu Ilze kā ģimenes locekli pārveda uz savām jaunajām mājām Ziemeļkarolīnā — I.K.) dzīvo Amerikā, samērā netālu no Atlantijas okeāna piekrastes.
Ir ieraksti draugu sociālo tīklu dienasgrāmatās, kurus tiešām var lasīt ar lielu interesi, jo tas nav stāsts par to, kur kāds gājis, bijis, ko redzējis. Ir ieraksti par pārdomām, par dzīves sajušanu. Ilze draugos reizi no reizes stāsta par to, kas viņu satrauc pasaules notikumos, jūt līdzi tam, kas notiek viņas mīļajā Latvijā un Valmierā. Reiz sevi pieķēru domājam, ka dziesmu «Māsa Gauja» droši vien pati neuzmeklētu youtube, bet Ilze to atsūtīja saviem draugiem Māras Krievkalnes un Ērika Kamarūta izpildījumā tad, kad Valmierā izskanēja Tautas deju ansambļa «Gauja» 70 gadu jubilejas koncerts.
VĒL VIENS MĪĻŠ CILVĒCIŅŠ, kurš man tagad ir Latvijā, — mans mazdēliņš, vecākā dēla Mikus dēliņš Olivers. Viņš piedzima martā, tāpēc Latvijā biju pavasarī.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv