Sarkanbaltsarkanais ir runājis
Mēs taču zinām, ka patiesa mīlestība nepazīst ādas krāsu, valodu, stāvokli sabiedrībā. Un savā ziņā mēs vēlamies, lai tieši tā Latvijas iedzīvotāji mīl savu valsti. Reizēm gan aizdomājamies, vai tie nav vārdi vien.
Es piekrītu tiem, kas saka: latviskums nav novembra pasākums, tas jākopj ikdienā. Katrā darbdienā un svētku reizē. Taču nepiekrītu tiem, kas uzstāj, ka mums nevajag sarkanbaltsarkano karogu nedēļu. Mums kā pagalam savrupiem cilvēkiem, kuri reti savas emocijas laiž tautās, vajag gan karogu, gan sveču laiku, lai uzdrošināmies lepni par savu Latvijas mīlestību pastāstīt.
Patriotu nedēļā varēja uzrunāt jebkas: karogu vai lāpu jūra, kāda dziesma vai labais darbs, svecīšu siena Rīgā vai izgaismotais Valmieras vārds Gaujas krastā. Mani līdz sirds dziļumiem mirkli pirms Latvijas dzimšanas dienas aizkustināja kāda meitenīte. Godīgi sakot, viņas tā rīta tēls mani nelaida vaļā visas šīs dienas un acu priekšā ir joprojām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv