Sien Jāņu sieru Meksikā
«Gribētos būt peļķītes šajā pusē, bet tagad, kad desmit gadi jau nodzīvoti otrpus, būtu grūti, ja vajadzētu sākt visu no nulles,» tā par dzīvošanu pāri Atlantijas okeānam saka AGNIJA ANČA un priecājas par piedāvāto iespēju stāstīt, kā viņai klājas Meksikā, «Liesmas» rubrikā «Latvieši pasaulē». Agnija ir cēsniece, kas brīdi studējusi Vidzemes Augstskolā, bet tad izvēlējusies nopietnākas studijas Kultūras akadēmijā. Izzinot spāņu valodu un kultūru, viņa maģistrantūras studijām ieguvusi stipendiju un devusies uz Meksiku, lai Pueblas universitātē mācītos estētikas un mākslas programmā.
IEDZĪVOJUSIES. Iemācoties pieņemt atšķirīgo, arī kaktusi sāk šķist kā baltais āboliņš pļavā. Agnija bauda laiku Meksikā, bet reizēm ilgojas pēc Latvijas zaļuma un klusuma. Jāņa Līgata foto
Tur viņa iepazinusi Nereo un 2008. gadā apprecējušies. Tagad Agnija uz brīdi atgriezusies Latvijas ziemā, apciemojot savus mīļos. «Iepriekš Latvijā biju pirms gandrīz trim gadiem. Gribētu jau atbraukt biežāk, bet laiks ātri skrien, arī tur darbi, aizņemtība. Kādreiz noteikti šurp atbraukšu karstā vasarā, tad kopā ar vīru, jo viņam arī Latvijas rudenī un pavasarī ļoti saltu,» smējās Agnija, bet piebilda: «Šoreiz tāda likteņa ironija sanākusi — 17. februārī aprit desmit gadi, kopš esmu saistīta ar Meksiku, bet šo dienu atzīmēšu Latvijā!»
Nodokļus maksā LatvijaiAgnija pārvalda spāņu un angļu valodu. Viņa ir tulce. Nupat televīzijā rādīja filmu ar Merilu Strīpu galvenajā lomā «Sātans Pradas brunčos», un filmas beigu titros bija teikts, ka to tulkojusi Agnija.«Šķiet, viena no pēdējām mākslas filmām, kuru tulkoju. Ļoti gribētos vēl šādus darbus. Tagad tulkoju pusrealitātes šovus. Varbūt kāds skatās supertievos pret superapaļajiem? (smejas) Pagājušā gada lielākais darbs bija seriāla «Mīlestība nekad nebeidzas» tulkošana. Tad tiešām bija nedēļas, kad tulkoju astoņas, desmit sērijas. Bet tas spāņu valodā, un man ļoti patīk tulkot no spāņu valodas. Arī izteicienus izprotu un dzīves vidi. Galu galā pa šo laiku ir daudz no Meksikas izsmaržots, izbaudīts, nogaršots. Liekas, šī ziepe tikai janvārī beidzās, LNT rādīja,» sprieda Agnija, kura, ciemojoties pie mammas, māsām, brāļa un draugiem, līdzi paņēmusi arī darba datoru. «Neesmu pārtraukusi sadarbību ar SDI Media Latvia. Nodokļus joprojām maksāju Latvijai. Esmu pašnodarbinātā. Iepirkto filmu, seriālu, šovu tulkošana ir ne tikai mani ikmēneša ienākumi, jo darbam ir pievienotā vērtība — tā ir mana iespēja saglabāt labu latviešu valodu,» tā Agnija, kura nav iedzīvojusies ne akcentā, ne zaudējusi valodas sulīgumu. Nē, reizēm valoda pat šķiet ļoti koša, kad viņa, stāstot par to, kā ikdiena rit Pueblā, min dažus turienes vietvārdus, vulkānus un ēdienus spāņu valodā.Starp četriem vulkāniem Pueblā ir 1,2 miljoni iedzīvotāju. Tā atrodas pāris stundu brauciena attālumā uz dienvid-austrumiem no galvaspilsētas Mehiko. Spāniski Agnija min četrus vulkānus, kuru virsotnes varot redzēt pāri pilsētai. Vēl viņa stāsta, ka dienas Pueblā visbiežāk ir saulainas un siltas, bet Meksikas ziemā naktis esot aukstas, gaisa temperatūra noslīdot līdz plus astoņiem grādiem.«Trakums ir tas, ka tik, cik grādu ir ārā, tikpat arī istabās. Velkam biezās jakas, vilnas zeķes. Mājas siena ir ķieģeļa plānumā, pa durvīm un logiem svilpo vējš. Tur nav padomāts par ziemas naktīm, kad saulīte noriet un gaisa temperatūra strauji krīt. Visi pieraduši, kaut kā iztiek! Bet desmit grādi istabā nav silti, vai ne?!» tā Agnija, kura uz savas ādas piedzīvojusi arī seismiskās svārstības.«Apkārt ir vulkāni. Vai bīstami? Kamēr tie spļaudās, ir skaisti! Tas tiešām ir skaists skats — redzēt, kā vulkāns elpo. Jāuztraucas būtu tad, ja šīs elsas pārtrūktu, tad kaut kas krātos vulkāna vēderā,» smaida Agnija un neslēpj, ka desmit gadu laikā Meksikā iedzīvojusies, sevī ielaidusi ļoti atšķirīgu pasauli, cilvēkus, temperamentu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv