Simtgades plusi un mīnusi
Par Latvijas simtgades svinībām domāt sāka jau Laimdotas Straujumas valdībā — Kultūras ministrijas prezentācijā tolaik īpaši tika uzsvērta reģionu un katra valsts iedzīvotāja iespēja ar kādu savu iedvesmojošu iniciatīvu sumināt valsti jubilejā. Ja paraugāmies kaimiņu virzienā, tad Smiltenes Jāņukalnā lielais sarkanbaltsarkanais jau lepni plīvo, tāds pacelts arī Valkā Lugažu laukumā un kaut kad plīvošot pat Valmierā. Valcēnieši sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri izveidojuši arī vēsturisku uzvedumu Valka. Latvija. Brīvība., uzsverot Valkas nozīmi neatkarīgas valsts izveidošanā. Valmierieši, kā zināms, var pamatoti lepoties paši ar savu profesionālo teātri, tāpēc pavisam loģiski, ka Latvijas simtgades programmas ietvaros tapusi dokumentālā izrāde Lūcis.
Tā kā neesmu diplomēts teātra kritiķis, tīri subjektīvās pārdomas par vairāk nekā trīs stundu garo uzvedumu šoreiz paturēšu pie sevis, lai nejauši nenodarītu gauži izrādes veidotāju radošajai komandai, kurai centības trūkumu pārmest nu nekādi nevaram.
Šogad Latvijas simtgades svinībām paredzēts tērēt 25 miljonus eiro — 11 miljonus no valsts budžeta, 14 — no citiem avotiem. Nebūtu jau žēl, ja beigu galā neizrādītos, ka nauda izsviesta vējā, kā tas gadījies ar 150 tūkstošus eiro vērto vērienīgo multimediālo izrādi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Gaismas raksti, kurā piedalījās vairāk nekā 130 cilvēki — komponisti, autori, solisti, diriģents, mūziķi, režisori, tērpu un grima mākslinieki.