Skeleti paliek skapī
Adventa laikā gauži negribējās rakstīt pārdomas par sāpīgo, bet ko darīt, ja tādas rodas, paklausoties, kā ar cilvēkiem, starp citu, saviem vēlētājiem, sarunājas ministri. Aizvakar Dombura studijā veselības ministra Belēviča un pa daļai arī labklājības ministra Auguļa paustais neļauj nedomāt, liek līdzijust un bažīties, meklējot atbildi uz to jautājumu, kuru pats Domburs jau gadiem uzdevis — kas notiek Latvijā?
Nesen bija publicēti kāda pētījuma rezultāti, kur tika apgalvots, ka materiālā stāvokļa atšķirība neļauj turīgajiem un pārējiem veidot normālu savstarpējo dialogu, bet tas jau neveidojas arī tad, ja ierēdniecība neapzinās savu vēlētāju vajadzības. Ja deklarē, ka cilvēks un bērni ir prioritāte, to raksta ne tikai Ministru kabineta noteikumos, bet arī Satversmē, bet dzīvē amatpersonas lūkojas uz mirstošu bērnu vecākiem un saka, ka nav risinājuma, kur atrast 400 tūkstošus eiro tik spēcīgi augošajā Latvijas ekonomikā, lai ļautu paliatīvā aprūpē nonākušajiem bērniem vadīt cilvēka cienīgu dzīvi, nepazemojot un nedzenot dziļā izmisumā arī viņu vecākus.