Svecīšu vakarā trūkst ļaužu, ko uzrunāt
Kapusvētku svinēšana ir kristietības ieviesta tradīcija, un pirmoreiz pavisam oficiāli tie svētīti Vietalvas draudzē, savukārt svecīšu vakari esot padomju laiku tradīcija, kad šķībi vajadzējis raudzīties baznīcas virzienā, tāpēc izdarīts tā, lai bezmaz vai katrā pilsētas un lauku kapsētā tie notiek atsevišķās nedēļas nogalēs — oktobrī, novembrī.
Taču, kā jau tas ierasts, labas tradīcijas pārdzīvo laikus un varas, un pašlaik svecīšu vakari, ja gribas padomāt par laicīgo un mūžīgo, atklāj mazu jucekli. Tā nu ir sanācis, ka pat tie ļaudis, kuri ikdienā neapmeklē vai reti dodas uz baznīcu, Dieva vārdā var ieklausīties tajā stundā, kad kapu kalniņos atmirdz tūkstošiem sveču liesmiņu.Bet tajā stundā piezogas arī neveiklības sajūta...Nezinu, kā tas bija pirms gadiem desmit, divdesmit, bet pašlaik svecīšu vakaros mācītājs, pāris tuvējās draudzes locekļi cenšas noturēt šo piemiņas brīdi, taču saucēja balss skan gandrīz tukšumā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv