Tā nu man gadījās...
Uz ko gan cer Veiko Spolītis, tagad tik izmisīgi turēdamies pie Saeimas mandāta? Droši vien uz Latvijas sabiedriskās domas gurdeno remdenumu. Tauta taču ir ik pa laikam samierinājusies ar visādiem «brīnumiem» — vai neizrādīs sapratni arī šoreiz?
Ātra atkāpšanās ir vienīgais pašsaprotamais risinājums, un tai vajadzēja būt gluži automātiskai. Valsts zinātņu doktorantam noteikti ir zināms, ka cita ceļa nav. Taču politiķis izrādās esam izteikts biezādainis. Viņš joprojām cer uz «brīnumu» — mūsu vienaldzību. Vai tad Latvijā neatrast dzērājšoferus, pat vairākkārt sodītus, kas tā arī palikuši bez īsta sabiedrības nopēluma? Piemēram, tāpēc, ka ir sava novada ķeizariņi vai to atvases.
Tas, kā partija demonstratīvi steigšus norobežojas no dzērumā pie stūres pieķertā Saeimas deputāta, viņam jau ir pietiekami skaidrs brīdinājums nelolot liekas ilūzijas par savu turpmāko politisko karjeru. «Vienotība» nevar Spolītim atņemt mandātu (gluži kā jebkurš cits, izņemot Edgaru Rinkēviču, bet tad viņam būtu jāatstāj Ārlietu ministrija), tāpēc piedāvā izšķirties: atteikties no darba Saeimā un palikt partijas ierindniekam vai palikt Jēkabielā, bet zaudēt «Vienotības» biedra karti.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv