Taisnīgs sods — nomētāt ar akmeņiem?
Satrauktai sabiedrībai jebkāds tiesas spriedums šķitīs pārlieku mīksts, bezzobains un noziedzību veicinošs. Mēs esam svēti pārliecināti, ka soda jēga slēpjas pat ne tik daudz paša vainīgā pienākumā ciest par viņa nodarīto, bet gan iespējamu noziedznieku iebiedēšanā — lai tie nekad neuzdrošinātos ļaut vaļu prātus urdošiem nelietīgiem nodomiem vai tieksmēm.
Jurisprudence un kriminālzinātne balstās ilgā racionālā pieredzē, kas uzkrāta jau kopš senās Romas tiesību laikiem. Tāpēc tiesu vara un likumsargi dzīvo savā visai noslēgtā pasaulē, kur valda procedūra un loģiski argumenti, kā arī likumu iespēju robežu un to lietojumu seku skaidra apzināšanās. Diemžēl sabiedriskā doma ļaujas ilūzijai, ka tiesa spēj ne tikai sodīt noziedzniekus, bet arī pilnībā izskaust noziedzību — tikai «nez kāpēc to negrib». Tāpēc skandāls ap Liepājas tiesas lēmumu sodīt divus savu vainu atzinušus pedofilus tikai ar piespiedu darbu (un prokuratūras prasību pēc vēl mazāka soda) ir gluži likumsakarīgs, pat neizbēgams. Šādi noziegumi izraisa cilvēkos dabiska pretīguma jūtas — bet līdz ar to savas bezspēcības apziņu. Kā mēs varam pasargāt bērnus no kaut kā tik neiedomājami šausmīga un vienkārši necilvēcīga?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv