Tās īstās, pamata lietas
Dāma šī vārda labākajā nozīmē, vienlaikus māksliniece, kas pati dara visu arī vienkāršā ikdienā, puķudobes ravēšanu ieskaitot. Par viņu rakstīt piedienētos uz senlaicīgi eleganta papīra ar smalku tušas spalvu. Apbrīna par viņas daudzveidību rodas, tikai pārskatot vien radošajā darbā paveikto, no grāmatu ilustrācijām līdz gleznām un grafikām. Savu kuplo jubileju jūlija nogalē Valmieras muzejā ANITA JANSONE-ZIRNĪTE sagaidīs ar apjomīgu personālizstādi «Vienkārši — ainavas», tā šogad būs jau trešā.
Kas bija pirmās izstādes šogad?
Darbus izstādēm izvēlos tā, lai būtu interesanti vispirms man pašai, otrkārt — ceru, ka līdzcilvēkiem. Pavasarī Jūrmalas muzejā bija «Gleznas un grāmatas». Pamatīga, liela izstāde, tur telpas plašas. Viena daļa stāstīja par to, kam es jūtos piederīga grāmatu pasaulē: grafikas, ilustrāciju oriģināli, nedaudzi akvareļi, arī grāmatas. Otrajā daļā biju savākusi eļļas gleznas retrospektīvā skatījumā no plašāka laika diapazona, ieskatam arī kāds senāks darbs vēl no 1974. gada. Domāju, ka tā labi var redzēt, kā laiks maina glezniecību, bet arī — cik ļoti tu tomēr paliec pats. Jaunākais darbs bija ar šīgada datējumu.
Otra izstāde vasarā Jaunmoku pilī vēl pilnā spēkā, saucas vienkārši «Rakstu zīmes ainavā». Ar šīgada darbiem par tēmu «Zeme» tai pašā laikā biju piedalījusies izstādē Valmierā, un tas ir viens atzars lielajā tēmā, kas mani jau daudzus gadus piesaista — latvju zīmes.
VĒL VIENA BALVA. Šopavasar Anita saņēma Valmieras Zontu kluba atzinību — metālā kaltu rozi par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvides attīstībā un nacionālās pašapziņas stiprināšanu. Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv