Ticamie un neticamie draudi
Pagājušā nedēļā pēc anonīma zvana par Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā it kā ievietotu spridzekli no tās tika steigšus evakuēti visi pacienti, vai nu pārvedot tos uz citām ārstniecības iestādēm, vai veselākos atlaižot uz mājām.
Tas viss notika milzīgā steigā, radot kā haosu, tā problēmas daudzu pacientu veselībām un dzīvībām, it īpaši smagā stāvoklī esošu cilvēku gadījumos, kā arī pārdomas par to, kā tas nākas, ka viens, visticamāk, pubertātes problēmu pārņemts plānprātiņš (un tas ir pats maigākais un politkorektākais apzīmējums) var ar vienu tālruņa zvanu ne tikai uz laiku paralizēt vienu no valstī lielākajām un nozīmīgākajām ārstniecības iestādēm, bet arī reāli apdraudēt cilvēku dzīvības.
Un vispār – kā tas nākas, ka mazgadīgi pamuļķi, alkohola pārmērīgas lietošanas entuziasti, nedaudz citās realitātēs dzīvojoši ļaudis un cita līdzīga publika, vienkārši paņemot tālruni, var paralizēt lielveikalu, skolu, iestāžu un vispār gandrīz jebkā darbību, radot iespaidīgus zaudējumus kā atsevišķiem uzņēmumiem un cilvēkiem, tā valstij kopumā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv