Ticības un neticības apliecinājumi
Laiks, kad daudzi kādreiz izteikti ateisti kļuvuši par it kā dievticīgiem un cītīgi iet baznīcā, acīmredzami pierāda, ka cilvēkiem vismaz kaut kāda ticība allaž ir vajadzīga. Pēdējās dienās šāds ticības jautājums it īpaši attiecināms uz naudas lietām. Esmu pārliecināts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pilnīgi vienalga, cik tīrus vai netīrus naudas pārskaitījumus veikusi nepatikšanās iekļuvusī un nu pašlikvidēšanos pasludinājusī ABLV Banka vai kādus tiesas darbus pret Latvijas valsti ir iecerējis Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Tāpat galvenokārt laikam gan tikai valdības vīrus un sievas, baņķierus un varbūt arī dažu lielāku projektu realizēt iecerējušu uzņēmēju satrauc tas, kādi kredītreitingi, kāda starptautiskā uzticība būs pārējām bankām, kas turpina darboties Latvijā.
Vairums iedzīvotāju, pat tie, kuriem nekādu noguldījumu bankās nav un kuri caur tām saņem vien darba devēju pārskaitīto aldziņu, vispirms grib saņemt ticības apliecinājumu, ka ar viņa algu vai nelielajiem uzkrājumiem nekas slikts nenotiks, ka viņi pie savas naudiņas varēs tikt klāt jebkurā brīdī.
Diemžēl šis, pats galvenais ticības apliecinājums, kuram bija jāizskan jau nākamajā stundā pēc bankām nelabvēlīgajām ziņām, pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas neizskanēja. Vēl sliktāk. Par situāciju ar bankām valdība, arī Nacionālās drošības komisija sprieda slēgtās sēdēs, pēc kurām izskanēja vien virspusīga informācija, ka valstī finanšu sektorā krīzes nav. Nebija stingra un pārliecinoša apstiprinājuma, ka par spīti sarežģītajai situācijai valdība visiem spēkiem iestāsies par Latvijas trešās lielākās bankas darbības turpināšanu. Žurnālistiem tika paziņots, ka sēdēs apspriestā informācija ir nepubliskojama.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv