Tik vien kā: Labdien!
Kaut kas nebijis! Kā senos laikos laukos! Tā pēc sava ikdienas rituāla – nūjošanas svaigā gaisā – nesen telefona sarunā teica mana Kurzemes māsīca. Nelielā pilsētiņa, kurā viņa jau kopš dzimšanas dzīvo, atrodas ainaviski skaistā vietā pie viena no Latvijas dziļākajiem ezeriem.
Agrāk pilsētas infrastruktūra un iedzīvotāju ikdienas dzīve vairāk vai mazāk bija pakārtota galvenokārt vienam vadošajam, lielajam rūpniecības uzņēmumam un ar to saistītajām struktūrām. Tikai pēc pēdējās pašvaldību reformas, izveidojot pašiem savu, pašpietiekamu novadu un uzticot tā vadību gados jauniem cilvēkiem, prasmīgi piesaistot dažādu ES un vietējo atbalsta fondu līdzfinansējumu, neticami strauji uzplauka vietējā kultūras un sporta dzīve. Lietā tika likta arī jaunā novada īpašā vērtība – gleznainais ezers un tā apkārtne. Parādījās jaunas pastaigu takas un glīti vides objekti ezermalā, labiekārtoja pludmali, līdz nepazīšanai pārvērtās arī mežs starp pilsētiņu un iedzīvotāju dārzu un vasarnīcu kvartālu ezera krastā. Mežs kļuva par mūsdienīgi labiekārtotu atpūtas un sportisko iespēju parku.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv