Tipiskais latvietis — neapdomīgais slepkava
Mēs, latvieši, neesam pārāk lutināti ar kalendāra sarkanajiem datumiem, kas dod zaļo gaismu vispārējām dzīrēm. Būsim godīgi, ir tikai Jāņi un Jaunais gads, kuru tuvošanos gaidām ar detalizētu plānojumu — nu nevaram kādu no tiem nogulēt, jo nākamā iespēja būs tikai pēc pusgada.
Abos šajos svētkos ir tikai latviešiem raksturīgas svinēšanas iezīmes. Šoreiz nerunāsim par gastronomiskām un alkoholiskām izvirtībām, bet gan par izklaidi, kas kā likums seko pēc pasēdēšanas pie galda.
Jāņos esam bēdīgi populāri ar sēšanos dzērumā pie auto stūres, bet Jaunajā gadā šo slavu esam iemantojuši ar vēlmi uzspridzināt sevi un citus. Kas raksturīgs abiem gadījumiem — it kā apzināmies, ka tā turpmāk dzīvot nevar, bet turpinām tāpat kā iesākuši — kā nekā tradīcijas. Ar mūsu tautas ieradumu nekādi galā netiek arī likums (vai varbūt likuma kalpi?), kas skaidri un gaiši norāda, ko drīkst un ko nedrīkst darīt: «Pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot, ja to izmantošana rada risku cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai vai var nodarīt kaitējumu videi, kā arī alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv